Saeimas komisija: Amatpersonām jāuzņemas atbildība par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu
Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Komisijas deputāti trešdien, 19.septembrī, tikās ar Valsts kontroles (VK), Iekšlietu ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kā notikusi amatpersonu atbildības izvērtēšana pēc revīzijas par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanas likumību un efektivitāti.
Revīzijā, kuras rezultāti publiskoti 2018.gada sākumā, konstatēts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā esošo īpašumu – ugunsdzēsēju depo Ogres novada Ķeipenē – izmanto medību klubs “Plauži” un par to informētas vismaz trīs augsta līmeņa VUGD amatpersonas. Arī Iekšlietu ministrijas veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka Ķeipenes postenis ticis izmantots kā mednieku kluba oficiāli reģistrēta adrese un bāzes vieta mednieku klubu dažādu pasākumu organizēšanai, kā rezultātā ir radīti zaudējumi valsts resursiem, norādīts Iekšlietu ministrijas pārbaudes komisijas secinājumos.
“Ja cilvēks saprot, ka ir vainīgs, to atzīst, tad arī sedz zaudējumus. Konkrētajā gadījumā bija cilvēki, kuri par esošo situāciju zināja, bet klusēja un neko nedarīja, lai to pārtrauktu. Es saprotu, ka šīs telpas jau kādreiz bijušas medību kluba rīcībā, līdz ar to būtu jāaprēķina radušies zaudējumi, tie jāatmaksā un jāpieliek punkts šai lietai,” teica A.Bērziņš, uzsverot, ka šāda situācija nedrīkst atkārtoties. Tāpat deputāti aicināja atbildīgās iestādes meklēt tiesiskus risinājumus, lai amatpersonas par pārkāpumiem tomēr tiktu atbilstoši sodītas un radītie zaudējumi atlīdzināti.
Iekšlietu ministrijas dienesta pārbaudes rezultātā VUGD priekšniekam piemērots disciplinārsods “Mēneša amatalgas samazināšana par 10 procentiem no mēneša amatalgas uz diviem mēnešiem”. Savukārt pret VUGD Ķeipenes posteņa komandieri ierosinātā disciplinārlieta izbeigta – viņš ir atvaļināts no dienesta, jo sasniedzis vecumu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Tāpat nav vērtēta citu augsta līmeņa VUGD amatpersonu, kas piedalījušās medību kluba pasākumos, atbildība, atzīmēts VK sniegtajā informācijā.
Savukārt KNAB pārbaudes rezultātā pret VUGD Ķeipenes posteņa komandieri ierosinātā administratīvā pārkāpuma lietvedība, bet tā izbeigta, nesaskatot viņa rīcībā administratīvā pārkāpuma sastāvu. KNAB pārstāvji sēdē piekrita, ka konkrētā situācija nav pieņemama. Viņi norādīja, ka lēmums pārtraukt lietu pieņemts, jo netika konstatēti amatpersonas pieņemti lēmumi vai noslēgti līgumi ar mednieku klubu “Plauži” par objekta lietošanu.
VK pārstāvji pauda neapmierinātību ar administratīvās lietvedības izbeigšanu, jo zaudējumus attiecīgajā gadījumā radījusi nevis amatpersonu darbība, bet tieši bezdarbība, nenovēršot ugunsdzēsēju depo neatbilstošu lietošanu.
Valsts kontrole lūgusi ģenerālprokuroru izvērtēt KNAB pieņemtā lēmuma likumību, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā prokuroram paredzētas tiesības iesniegt protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. Deputāti lūdza Valsts kontroli informēt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju par izvērtēšanas rezultātiem.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālāk