• Tweet

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajam lasījumam atbalstītais nākamā gada valsts budžeta un tā ietvara 2024., 2025. un 2026. gadam likuma projekts.

Salīdzinot ar šī gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā. Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

2024.gada valsts budžets, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, hibrīdkara apdraudējumu un ekonomiskos izaicinājumus, veidots, koncentrējoties uz valsts drošības un ilgtspējas stiprināšanu. Tādēļ papildu investīcijas drošībā, izglītībā un veselībā ir ieguldījums mūsu līdzcilvēkos, lai mēs būtu stipri pret dažādiem satricinājumiem un izaicinājumiem, pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Nākamā gada budžetā papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro, no tiem 486,4 miljonus paredzēts novirzīt iekšējās un arējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izglītības jomai.

Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad paredzēts 2,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un, to pakāpeniski kāpinot, 2027.gadā to plānots sasniegt trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

2024.gadā papildus 119,5 miljonus eiro plānots novirzīt pasākumiem izglītības jomā, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildus līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.

Papildu finansējums vēl vienai prioritātei – pasākumiem veselības jomā – plānots 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām. Tāpat papildus līdzekļus plānots ieguldīt sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā bērniem. Finansējums paredzēts arī medicīnas personāla algu paaugstināšanai.

Nākamā gada budžeta projektā finansējums paredzēts arī inovāciju un eksporta, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. Tāpat līdzekļus paredzēts novirzīt lauku saimniecībām un dabas stihiju radīto seku novēršanai, kā arī konkurētspējai un eksportam dārzeņkopības un augļkopības nozarēs.

No nākamā gada plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, paredzēts finansējums, lai paaugstinātu atlīdzību par asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti.

Tāpat papildu līdzekļus plānots piešķirt, lai varētu paplašināt programmas “Latvijas skolas soma” klāstu un programmas organizētie pasākumi būtu pieejami vēl plašākam skolēnu lokam.

Nodokļu jomā nākamgad paredzēti pasākumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un administratīvā sloga mazināšanai, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdzšinējo divu likmju – 25 un 40 procentu – vietā paredzēta likme 25 procentu apmērā no apgrozījuma.

Ar pievienotās vērtības nodokli no nākamā gada paredzēts neaplikt maksu par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi, kā arī maksu par bērnu nometnēm.

Nodokļu ieņēmumus plānots palielināt, paaugstinot nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm, kā arī degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus prioritāro pasākumu finansēšanai, paredzēts, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā.

Budžeta komisija lūgs Saeimu 2024. gada valsts budžeta likuma projektu atzīt par steidzamu, pirmajā lasījumā to skatīt 16. novembrī, bet galīgajā lasījumā – 7. decembrī, informē J.Reirs.

Foto: Saeimas kanceleja