Saeimas deputāti Briseles amatpersonām pauž Latvijas nostāju par ES daudzgadu budžetu
Piecu Saeimas komisiju pārstāvji no 5.līdz 6.marta uzturējās vizītē Briselē, lai atkārtoti paustu Latvijas viedokli un pozīciju par būtiskākajiem jautājumiem nākamā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta kontekstā, uzsverot Kohēzijas politikas finansējuma lielo lomu Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā attīstībā, kā arī vēlreiz atgādinot par nepieciešamību arī Latvijas lauksaimniekiem maksāt vienlīdzīgus ES lauksaimniecības tiešmaksājumus.
Vizītes laikā Saeimas deputāti tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku attiecībām ar nacionālajiem parlamentiem Marošu Šefčoviču (Maroš Šefčovič), ES Budžeta komisāru Janušu Levandovski (Janusz Lewandowski), ES Ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu (Oli Rehn). Ar komisāriem tika pārrunāta Nacionālo parlamentu loma ES lēmumu pieņemšanas procesos pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, nākamais ES daudzgadu budžeta ietvars un Latvijai tajā būtiskie jautājumi, ekonomiskās pārvaldības jautājumi, jaunais starpvaldību līgums, kā arī uzsvērta Latvijas pēdējo gadu pieredzi fiskālās konsolidācijas veikšanā.
Tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātu Raimeru Bēgi (Raimer Böge), kurš ir atbildīgais ziņotājs par ES daudzgadu budžetu, puses bija vienisprātis, ka Baltijas valstis ir īpašā situācijā tiešo maksājumu jomā. Saeimas deputāti uzsvēra Latvijas īpašās intereses Kohēzijas politikā un tiešmaksājumu jautājumā. Tikšanās laikā apspriesta tālākā daudzgadu budžeta sarunu gaita, kā arī provizoriskais laika ietvars, kad varētu tikt panākta vienošanas par Baltijas valstīm pieņemamu risinājumu.
Saeimas deputāts Atis Lejinš (Vienotība) uzsvēra, ka Latvija ekonomiskas attīstības ziņā vēl nav sasniegusi ES līmeni, un kohēzijas politika ir instruments, kas palīdz mazināt šīs atšķirības, tādēļ kohēzijas finansējuma samazinājums Latvijai nav pieļaujams.
Savukārt, tiekoties ar Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem Ivaru Godmani, Sandru Kalnieti un Krišjāni Kariņu, deputāti vienojas ciešāk sadarboties, lai kopīgiem spēkiem cīnītos par atbilstošu kohēzijas finansējumu, kas nepieciešams investīcijām un Latvijas ekonomikas izaugsmei, ka arī par godīgiem un konkurētspējīgiem tiešmaksajumiem Latvijas zemniekiem.
Tikšanās laikā ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi ES Ilzi Juhansoni , deputāti pauda apņēmību vēl ciešāk sadarboties ar ministrijām ES jautājumos, īpaši nozaru komisiju līmenī, lai veicinātu skaidru redzējumu par vēl sekmīgāku un efektīvāku Latvijas interešu pārstāvību ES.
Saeimu šajā vizītē pārstāvēja deputāti Aija Barča (ZZS), Inita Bišofa (ZRP), Raivis Blumfelds (VL-TB/LNNK), Andris Buiķis (Vienotība), Kārlis Eņģelis (ZRP), Iveta Grigule (ZZS), Jānis Junkurs, Ivans Klementjevs (SC), Jeļena Lazareva (SC), Atis Lejiņš (Vienotība), Igors Pimenovs (SC), Sergejs Potapkins (SC), Romualds Ražuks (ZRP) un Jānis Upenieks.
Deputāti uz Briseli devās pēc Eiropas Komisijas uzaicinājuma un ar vizīti saistītos izdevumus sedza uzņemošā puse.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk