• Tweet

Šā gada maijā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa „Eco Baltia grupa” organizēja sociālo kampaņu „Pieķer būvgružotāju!”, kuras laikā iedzīvotāji ziņojuši par vairāk nekā 30 būvgružu vietām dažādos Latvijas reģionos. Būvgružu apjoms kampaņā pieteiktajās vietās ir vismaz 200 000 tonnas. Savukārt kopējie zaudējumi zemes īpašniekiem un pašvaldībām mērāmi miljonos eiro. Tas apliecina, ka valdībai un Saeimai ir jālemj par grozījumiem likumdošanā, kas noteiktu stingrāku uzraudzību un kontroli būvgružu izvešanas jomā, piešķirot plašākas pilnvaras tiesībsargājošajām un kontrolējošām iestādēm.

„Pēc mūsu aplēsēm Latvijas dabā ik gadu nonāk līdz 100 000 tonnām nelegālo būvgružu jeb aptuveni 2500 vilcienu vagoni. Tas nozīmē, ka desmit gadu laikā dabā uzkrājās jau miljoniem tonnu nelegālo būvgružu. Nelegālo būvgružu apjoms ir šokējošs, ko apliecina arī iedzīvotāju iesūtītie vairāk nekā 30 stāsti. Būvgruži tiek izgāzti visur, kur vien nav slinkums, sākot ar pamestiem pagalmiem un mežiem un beidzot ar upju un ezeru krastiem. Nelegālie darboņi tādējādi nodarījuši miljoniem eiro zaudējumus pašvaldībām un privātajiem zemes īpašniekiem, bet pats galvenais – apjomīgus un bieži arī neatgriezeniskus postījumus mūsu Latvijas dabai, jo brīvā dabā nonāk arī bīstamie būvgruži. Latvijai ir jāattīstās kā zaļajai ekonomikai un jāsamazina ne vien būvgružu, bet arī citu atkritumu nelegālās izgāztuves. Tāpēc mēs ceram un aicinām iedzīvotājus arī turpmāk būt tikpat aktīviem un turpināt atbildīgajiem dienestiem ziņot par šādām vietām, lai kopīgi vērstos pret patvaļu,” uzsver „Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Šodien kampaņas noslēgumā „Eco Baltia grupa” vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA „Eco Baltia vide” bez maksas sakopa vienu no iedzīvotāju iesūtītajām būvgružu vietām – Salaspils novadā, Priežavotu alejas meža ieloku. Kopumā kampaņas laikā iesūtītas būvgružu vietas no visdažādākajiem Latvijas novadiem – Jelgavas, Rīgas, Jūrmalas, Daugavpils, Liepājas, Jēkabpils, Carnikavas, Salaspils, Babītes, Ogres, Stopiņiem, Allažiem, Ķekavas u.c. vietām.

Žurnālists un kampaņas „Pieķer būvgružotāju!” patrons Māris Olte stāsta, ka raidījums „Vides fakti” maija laikā pabijis vairākās iedzīvotāju iesūtītajās būvgružu vietās un redzētais liecina par pilnīgu kontroles un atbildības trūkumu: „Ja esi sācis domāt par sevi kā par savu valsti, ir grūti saprast, kāpēc kādam gribas ko ārā metamu un nobēdzināmu gāzt vietās, “kur neviens nepieķers”? Vides inspektori? Pašvaldības policijas vīri? Pašiedvesma, ka visi tā dara? Jau pati doma, ka dari ko uzbudinoši nepareizu, šķiet dīvaina. Pieaugušiem cilvēkiem izsniedz autovadītāja apliecības, ieroču nēsāšanas atļaujas un visi rēķinās ar sabiedriski pieņemtām normām par to, kā jāuzvedas uz ielas. Kur rodas doma, ka savā zemē drīkst strādāt cūcības, un, ja neviens nepieķers, tad nebūsi vainīgs?! Akcijas noslēgumā mēs sakopjam vienu no šādi piesmietām vietiņām. Mēs darīsim labu darbu savā zemē un jutīsimies pacilāti. Bet būs kāds, kuram, skatoties filmētās un fotografētās liecības, būs KAUNS. To es patiešām novēlu katram, kurš kaut tikai domā “pacelties” ar neatļautām metodēm. Tā mēs tālu netiksim. Bet gribētos.”

Pašreiz Latvijā nav iedzīvināta sistēma, kas varētu nodrošināt precīzu būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaiti un kontroli. Rezultātā vides aizsardzības kontrolējošo iestāžu rīcībā nav instrumentu, kas nepieļautu vides aizsardzības prasībām neatbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un šo atkritumu nelegālu apglabāšanu tam neparedzētās vietās, tādejādi izraisot vides piesārņojumu, ainavu degradāciju un vides kvalitātes pasliktināšanos.

Tāpēc informācija par būvgružu apmēriem un nepieciešamajiem grozījumiem Būvniecības likumā un Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiks iesniegti arī atbildīgajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš uzsver, ka: „Uzskatu, ka savāktie pierādījumi komisijas sēdēs aiztaupīs liekas debates par to, cik nelegālo būvgružu tēma Latvijā ir aktuālā. Iedzīvotāju iesūtītās bildes liecina, ka nelegālie būvgruži nav lokāla problēma ļoti nomaļās un iedzīvotāju reti apmeklētās vietās. Tieši tāpēc likumdevējam ir jārīkojas nekavējoties, jo aktīva būvniecība turpinās, kas nozīmē, ka turpināsies arī šāds kaitējums. Tāpēc vēlos personīgi pateikties iedzīvotājiem, kas ziņoja par nelegālajiem būvgružiem. Varu apliecināt, ka darīšu visu iespējamo, lai iedzīvotāju izrādītā iniciatīva vainagotos ar nepieciešamajiem likuma grozījumiem.”