• Tweet

Saeimas vairākums šodien atbalstīja priekšlikumu vērtēt opozīcijas iesniegto priekšlikumu saglabāt nemainīgu samazinātā 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām arī pēc 2020. gada, līdz kuram šī likme ir noteikta.

“Kurš zina, cik kopējā ēdienkartē procentiem ir jābūt augļiem, dārzeņiem, ogām? Vismaz 50 procenti – tā saka uztura speciālisti. Un diemžēl Latvijā ir tā, ka 60 procenti no iedzīvotājiem (pērn bija aptauja veikta) patērē mazāk kā 400 grami dienā – tas ir mazāk par pusi no vēlamā. Tas bija arī viens no iemesliem, kādēļ 2018. gadā mēs ieviesām samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi vietējiem augļiem, ogām, dārzeņiem. Bet bija arī divi citi iemesli. Otrs. Ēnu ekonomikas samazināšana nozarē, jo ēnu ekonomika šajā nozarē un tās tirdzniecībā bija ārkārtīgi liela. Un trešais. Atbalstīt vietējos ražotājus, jo samazinātais PVN patiesi nodrošina apgrozāmos līdzekļus vietējiem ražotājiem,” norādīja Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka kopš PVN likmes samazināšanas rezultāti lielā mērā ir sasniegti: “Piemēram, PVN maksātāju skaits pērn nogalē bija pieaudzis par sešiem procentiem, nedaudz atpaliekot no uzdevuma. Bet, ja mēs ņemam vērā, ka kopumā tajā periodā valstī PVN maksātāju skaits bija samazinājies par 1,3 procentiem, tas ārkārtīgi labs rezultāts. Legālā uzņēmējdarbība palielinās. Apgrozījuma pieaugums arī ir sasniegts. Par 19 procentiem pieaugums PVN paliekamajiem darījumiem piecu procentu apmērā ir pieaudzis par 19 procentiem, lauksaimnieku produkcijai ar samazināto PVN likmi par sešiem procentiem. Patēriņš arīdzan, atbilstoši CVK un Eurostat datiem ir pieaudzis un arī izlaidei augļu un dārzeņu produktiem Latvijas valstī ir pieaudzis. Tas ir atbilstoši CVK un Eurostat datiem. Vidējais atalgojums, kolēģi, augļu un dārzeņu ražošanas tirdzniecības nozarē 2018. gadā bija pieaudzis par 9,5 procentiem, 2019. gadā par 14 procentiem, kamēr vidēji valstī pieaugums bija vien seši procenti.”

Politiķe aicināja arī no nākamā gada saglabāt PVN likmi piecu procentu apmērā. “Tas ir jādara jau tagad, jo ja netiek darīts nekas – no 1. janvāra likme uzlec no pieciem procentiem un 21 procentu. Tas nozīmē, ka ēnu ekonomika atkal pieaugs. Tas nozīmē, ka ražotāji vietējie samazinās savu konkurētspēju. Tas nozīmē, ka arī cenas pieaugs, matemātiski rēķinot, vismaz par 13 procentiem. Tas sitīs par kabatu mazāk turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Tikmēr pozīcijā esošās partijas “KPV LV” Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens izteicās, ka vajadzētu spert soli tālāk – noteikt samazināto PVN likmi arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, pienam.

Priekšlikums tika nodots vērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. To atbalstīja 45 deputāti, pret bija 40, neviens balsojumā neatturējās.

Kā zināms, samazināto PVN likmi 5% apmērā svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem uz pilotprojekta laiku ieviesa 2018. gadā. Samazinātā PVN likme bija iecerēta uz trīs gadiem, un vienlaikus noteikti četri sasniedzamie rādītāji.