• Tweet

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir pārliecināts, ka trešdien, 23.novembrī, Saeimas ārkārtas sēdē tiks atbalstīts nākamā gada valsts budžets.

Intervijā Latvijas Radio Kučinskis norādīja, ka ievērojamas summas nākamā gada budžeta projektā paredzētas reformām izglītības sistēmā, kā arī veselības aprūpē. Tāpat papildu nauda paredzēta, lai pabeigtu iekšlietu struktūrās strādājošo atalgojuma reformu.

Vienlaikus premjers atzina, ka diskusijas par daudzajiem “mazajiem priekšlikumiem” Saeimā ir aizēnojušas daudzas labās lietas.

Premjers pauda pārliecību, ka valsts nākamā gada budžeta projekts trešdien gūs Saeimas vairākuma atbalstu, jo budžetu atbalsta visas koalīcijā esošās partijas, kam ir izdevies vienoties par teju visām iecerēm.

Kā ziņots, Saeima šodien lems par 2017.gada valsts budžeta apstiprināšanu, trīs gadu budžeta plānu, kā arī 57 ar budžetu saistītajiem likumprojektiem.

Nākamā gada valsts budžeta plānotie ieņēmumi ir 8,06 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 8,36 miljardi eiro.

Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasti papildu 60 miljoni eiro, ko novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse.

Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no IKP, līdz ar to 2017. gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.

Veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem. Jāatzīmē, ka nākamā gada finansējums veselības nozarei par vairāk kā 30 miljoniem pārsniegs 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni.

Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP.

Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks kā 2016. gada budžetā paredzētais. Jāatzīmē, ka ir nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 15,7 miljoni eiro Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina no izdevumu pārskatīšanas rezultātā rastajiem līdzekļiem.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks kā šogad. Bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.

Runājot par demogrāfijas pasākumiem, tiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tajā skaitā ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm – šim mērķim novirzīti 1,7 miljoni eiro no 2017.gada 1.jūlija.

Jāatzīmē, ka no nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro esošo 370 eiro vietā.

Foto: Valsts kanceleja