Saeimā skatīs likumprojektu par OIK atcelšanu
Jau šodien, 19. maijā, Saeima skatīs likumprojektu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu”, kas jau varētu samazināt iedzīvotāju elektroenerģijas rēķinus līdz pat 30%.
Likumprojekta virzītājs – deputāts Māris Možvillo – ir pārliecināts, ka šis ir īstākais brīdis, kad pie OIK atcelšanas ir jāatgriežas, jo Saeima vēl 2019. gada 10. janvārī pieņēma lēmumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”, taču tas vēl joprojām nav izdarīts, jo likumprojekts bija “iestrēdzis” Saeimas “Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” uz vairākiem gadiem.
“Es labi saprotu, ka OIK ir viena no tām “māla kājām”, uz kurām balstās šīs valdības Goliāts, jo daudziem tas ir “labs bizness”, taču cilvēkiem sadārdzinātie elektrības rēķini būs jāmaksā jau sākot no jūnija mēneša, nemaz nerunājot par to, kas notiks rudenī. Valsts kompensācijas par elektroenerģiju beidzās aprīlī, bet prognozētais elektroenerģijas cenu kritums tā arī nav noticis. Tas nozīmē, ka cilvēki atkal maksās dārgāk, un tāpēc valstij beidzot jārīkojas, lai izbeigtu šo OIK murgu,” savu pozīciju skaidro Māris Možvillo.
Lēmuma projektā, ko bez Māra Možvillo parakstījuši vēl deviņi Saeimas deputāti (Karīna Sprūde, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča, Jūlija Stepaņenko, Ralfs Nemiro, Ļubova Švecova, Kaspars Ģirģens, Romāns Naudiņš un Ieva Krapāne), tiek rosināts “nekavējoties izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz pilnīgu atteikšanos no obligātās iepirkuma komponentes elektroenerģijai no 2022. gada 1. jūlija.”
Tāpat deputāti aicina “Ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu segšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainīt attiecīgo maksājumu nosaukumu.”
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk