Saeimā sāk skatīt daudzu kritizēto administratīvi teritoriālo reformu
Neraugoties uz pašvaldību kritiku, parlamenta deputāti šodien atbalstīja Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta nodošanu vērtēt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Par likumprojekta nodošanu komisijai balsoja 71, bet pret 13 Saeimas deputāti. Likumprojektu galīgajā lasījumā paredzēts pieņemt līdz nākamā gada maijam.
Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis gan aicināja likumprojektu neatbalstīt, norādot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrija ne tikai nav aicinājusi pašvaldības noskaidrot savu iedzīvotāju viedokļus, bet atsevišķos gadījumos ar šādām pašvaldību iniciatīvām pat vērsusies tiesību aizsardzības iestādēs un atcēlusi pašvaldību lēmumus.
“Likumprojekta izstrādes procesā diemžēl atliek tikai paust nožēlu, ka likumprojektam pievienotajā anotācijā tā autori nekaunas sev uzsist pa plecu, lieloties ar tiem milzīgajiem panākumiem, ko tie ir sasnieguši jauna administratīvi teritoriālā iedalījuma sagatavošanas procesā, lieloties par kvalitatīvi izstrādātu administratīvo iedalījumu un plaši organizēto publisko apspriešanu. Realitātē šī likumprojekta autori ir izdarījuši visu iespējamo, lai mūsu valstī tik ļoti svarīgā teritoriālā reforma neizdotos, un Satversmes tiesa šo likumprojektu atzītu par juridisku brāķi, jo nav ticis sagatavots nedz kvalitatīvs konceptuālais ziņojums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, nedz šis ziņojums saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu apspriests ar pašvaldībām,” uzsvēra Valainis.
“Šī valdība bezkaunīgi ignorē Saeimas dotos uzdevumus. Šis nav pirmais piemērs, un diemžēl šī bezkaunība atspoguļojas šajā likumprojektā,” piebilda politiķis.
Kā zināms, precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus. To skaitā ir novadi, kurus, tāpat kā piecas republikas pilsētas, izmaiņas neskars: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novads. Savukārt Olaines novada ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai likumprojekta pārejas noteikumos ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk