• Tweet

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 21. novembrī, noraidīja opozīcijas iesniegto likumprojektu, kas paredzēja grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, nosakot, ka partiju finansējuma palielināšana tiktu sākta no nākamā sasaukuma.

Neatkarīgo deputātu Lindas Liepiņas, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes un Alda Gobzema, kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvja Viktora Valaiņa iesniegtie grozījumi paredzēja noteikt, ka Saeimas atbalstītās normas, kas paaugstina valsts finansējuma piešķiršanu partijām var tik attiecinātas tikai uz tām partijām, kuru biedri veido nākamo Saeimas sasaukumu pēc tā Saeimas sasaukuma, kurš ir lēmis par attiecībā finansējuma palielināšanu.

“Likumprojektu par partiju finansējuma palielināšanu sākotnēji tika plānots skatīt ierastā kārtībā trijos lasījumos nākamgad. Par to liecina arī publiskā atbilde, kuru Bordāna kungs bija nosūtījis Saeimas deputātiem, atbildot uz jautājumiem, kādā veidā tik steidzami tika sagatavots šis likumprojekts. Bet kaut kas, kā jau mēs zinām, 13. septembrī valdības mājā mainījās. Un 13. septembrī tika lemts, ka šim likumprojektam būs būt budžeta paketē. Un 17. septembrī jau partiju finansēšanas palielinājumu noteica kā šī budžeta prioritāti. [..] Un šī likumprojekta izskatīšanas gaitā, protams, atklājās arī tas, ko arī apliecināja Bordāna kungs, un ko arī apliecināja šī likumprojekta anotācija, ka nekādas – nekādas! – konsultācijas ar sabiedrību veiktas netika. Pretēji tam, kas varbūt pa reizēm izskan publiskajā telpā, jūs nevarat norādīt ne uz vienu sabiedrisko apspriešanu, ne uz vienu aptauju, kas liecinātu, ka jūs esat pajautājuši viedokli jūsu tiešajiem darba devējiem,” uzrunā norādīja Stepaņenko.

Neraugoties uz pretargumentiem, Saeimas deputātu vairākums noraidīja opozīcijas iesniegto likumprojektu.

Kā zināms, Saeima 14. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu – 10,001 miljardu eiro.

Tostarp galīgajā lasījumā tika pieņēmti arī strīdīgie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām. Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – arī 0,5 eiro.

Foto: Saeimas kanceleja