• Tweet

Saeima šodien lems par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P). Nacionālā apvienība (NA) rosinājusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, to pamatojot ar ministra nespēju uzņemties atbildību par nozares vadību.

NA norāda, ka K. Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība, kā arī ir būtiski ietekmētas Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt dažādus pamatpakalpojumus.

“Kaspars Briškens kā satiksmes ministrs ir pierādījis, ka nespēj vadīt Satiksmes ministriju un nozarēm sniegt nepieciešamo politisko atbalstu. Viņa darba stils – neuzņemties atbildību un censties to novelt uz citiem – ir novedis pie tā, ka problēmas netiek risinātas un tikai samilst: cilvēki nevar paļauties uz sabiedrisko transportu un saglabājas neskaidrība par pasta nodaļu nākotni. Ir nepieņemami, ka tiek “norakti” un netiek tālāk virzīti iepriekš sagatavoti infrastruktūras būvniecības projekti: Bauskas un Rīgas apvedceļu būvniecība, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Katrs no šiem projektiem ir svarīgs mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai. Tāpat ministrs izvairās un sabiedrībai nesniedz skaidru atbildi par to, vai dzelzceļa līnija Rail Baltica šķērsos Rīgu. Uzskatu, ka Briškena kunga pavadītais laiks Satiksmes ministrijā ir pietiekams, lai varētu izdarīt secinājumus un lemt par viņa atstādināšanu,” norāda Jānis Vitenbergs, Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs.

NA, rosinot satiksmes ministra demisiju, norāda uz to, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek nodrošināts uzticams un kvalitatīvs pasažieru pārvadājumu pakalpojums. Ministra bezpalīdzību ilustrē viņa teiktais medijos: “Es nezinu, kas notiks ar šiem vilcieniem. Es ceru uz to labāko.” Kamēr K. Briškens cer un gaida, cilvēki uz peroniem un autobusu pieturās nesagaida sabiedrisko transportu.

Tāpat šobrīd no ministra nav saņemts skaidrs redzējums par to, kas tālāk notiks ar VAS “Latvijas Pasts” lēmumu slēgt 105 pasta nodaļas no 172 esošajām pasta nodaļām. Publiskajā telpā izskan pretrunīga informācija, kas liecina par nekonsekvenci lēmumos un rada sabiedrībā neapmierinātību. Valsts uzdevums ir nodrošināt universālā pasta pakalpojuma pieejamību un pasta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kā ir norādīts Pasta likumā,– visiem valsts iedzīvotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

NA norāda, ka šobrīd tiek nopietni apdraudēti iepriekš sagatavoti transporta nozares attīstības projekti: Bauskas un Rīgas apvedceļu būvniecība, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Tāpat ministrs neinformē sabiedrību par Rail Baltica turpmāko būvniecības gaitu. Ir pamatotas bažas, ka pamattrases būvniecības darbi Rīgā varētu apstāties, jo pēc publiski pieejamās informācijas līdz 30. janvārim Satiksmes ministrijas iesniegtajās projekta aktivitātēs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) desmitajam projektu uzsaukumam (CEF10) nav pieteikta dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecība. Neiesniedzot pieteikumu, nav iespējams saņemt līdzfinansējumu. Tas rada jautājumu, vai K. Briškens vienpersoniski pieņēmis lēmumu, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija nešķērsos Rīgu.

Foto: Valsts kanceleja