• Tweet

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstījusi 2016. gada valsts budžeta likumprojektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2016.- 2018. gadam.

2016. gada budžets vērsts uz solidaritātes nodokļa ieviešanu lielāku algu saņēmējiem, izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu komerciāla rakstura kultūras pasākumiem un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem.

Kā finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš norādīja deputātiem, nākamā gada budžets ir valsts iekšējās un ārējās drošības budžets, kas veidots atbildīgi un pārdomāti: “Tā sagatavošana noritēja sarežģītos apstākļos. Bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvo fiskālo telpu 96,8 miljonu eiro apmērā. Tāpat bija jānodrošina finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai, lai tas būtu adekvāts esošajiem ģeopolitiskajiem riskiem. Tas valdībai sekmīgi ir izdevies.”

“Tāpat valdība budžeta projektā ir iekļāvusi būtiskus priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai. Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina finansējumu prioritārajām nozarēm,” sacīja Reirs.

Jau pērn Ministru kabinets lēmis par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme ieplānota, gatavojot 2016. gada budžetu. Turpinot šo cīņu, valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.

Kopā ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu viens no ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem nākamajā gadā ir solidaritātes nodokļa ieviešana. Tas izlīdzinās nodokļu slogu, lai nerastos absurda situācija, kad zemo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir tāds pats kā strādājošajiem ar 8000 eiro lielu algu mēnesī. Tāpat nākamgad par 10 eiro tiks palielināts neapliekamais minimums.

Kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.

Ja salīdzinām šā gada budžeta izdevumus ar nākamā gada budžetu, tad izdevumi būs pieauguši gandrīz par 200 miljoniem eiro (183 miljoni eiro). Ieņēmumi pret 2015. gadu pieaugs par 115 miljoniem eiro (114 miljoni eiro).

Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai.

Finansējuma pieaugums par 6% pret šo gadu ir paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% zinātnei un par 18% sportam. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai virs 8% un Valsts Kultūrkapitāla fondam virs 18%. Tāpat finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai.

Gatavojot 2017. gada budžetu, jau šā gada beigās Finanšu ministrija sāks darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu daudz sīkākas pārskatīšanas, kā arī nodokļu pamatnostādņu izstrādes. Tādējādi jau 2017. gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim. Pašlaik jau ir skaidrs, ka pamatnostādņu ietvaros tiks izvērtēti tādi jautājumi, kā nodokļu slogs, kapitāla nodoklis, resursi veselības aprūpes finansēšanai un citi.

Valsts budžeta likumprojektu plānots Saeimā pirmajā lasījumā skatīt 3. novembrī, savukārt otrais lasījums paredzēts 30. novembrī.