• Tweet

Lai izskaustu nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošinātu iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to, Saeima ceturtdien, 22. septembrī, konceptuāli atbalstīja latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likuma projektu.

“Liela daļa komersantu ikdienā nepieciešamus pakalpojumus vienlaikus sniedz gan latviski, gan krieviski. Līdz ar to rodas ilūzija, ka Latvijā nav nepieciešams zināt latviešu valodu, lai izmantotu ikdienai nepieciešamos pakalpojumus, turklāt darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas personām, kas to nav apguvušas. Šāda situācija nemotivē krievu valodā runājošos apgūt valsts valodu,” pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns.

Ar likumprojektu plānots noteikt papildu nosacījumus valsts valodas prioritārai lietošanai gadījumos, kad atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām pieļaujama citu valodu lietošana. Vienlaikus likumā paredzēts nostiprināt, ka tas neskars personas tiesības uz tulku, valodas lietošanu ārkārtējās situācijas, avārijas vai nelaimes gadījumā vai jebkurā gadījumā, kad jānovērš apdraudējums personas dzīvībai vai veselībai, vai gadījumos, kad novērš vai atklāj noziedzīgu nodarījumu, kā arī personu savstarpējo saziņu.

Valsts vai pašvaldības iestādei vai publiskas personas kapitālsabiedrībai plānots aizliegt papildu valsts valodai vai līdztekus tai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Tāpat iecerēts, ka šis aizliegums attieksies uz vairākiem komersantiem, tostarp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, elektronisko sakaru komersantam, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam un citiem.

Jaunā likuma projekts paredz, ka darba devējam, kas nodarbina vismaz 50 darbiniekus, no kuriem vismaz pieciem pieprasa zināt vai lietot valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, vai to uzskata par priekšrocību darba tiesisko attiecību nodibināšanai, par to būs jāinformē Valsts darba inspekcija. Inspekcija šo informāciju publicēs savā tīmekļa vietnē, paredz likumprojekts.

Preču mazumtirdzniecības vietās plānots aizliegt papildu valsts valodai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, vizuālā vai skaņas paziņojumā, kā arī norādēs tirdzniecības vietā. Tāpat paredzēts aizliegt izmantot valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, informācijā, ko sūta klientiem elektroniski vai rakstveidā, ja vien klients tam iepriekš nav piekritis rakstveidā.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.