• Tweet

Saeimas deputāti ceturtdien, 23. maijā, vienprātīgi atbalstīja 34 parlamentāriešu parakstītu pieprasījumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai vērtētu dažādus ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanu saistītus aspektus.

“Mēs varbūt varējām arī šo komisiju neveidot, ja valdība būtu pildījusi Saeimas lēmumu un būtu vismaz atnests likumprojekts uz Saeimu par OIK sistēmas izbeigšanu. Bet, tā kā tas netika darīts, tad šī komisija ir neizbēgama,” norādīja Didzis Šmits (KPV).

Tikme politiķis Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka diemžēl mūsu likumdošanas ietvars tieši, Saeimas kārtības rullis ir uztaisīts tā, lai šādas izmeklēšanas komisijas darbību varētu maksimāli diskreditēt, padarīt par pilnīgu profonāciju. “Un tas ir tas, ko parasti piedzīvo šīs komisijas. Es atceros, kā strādājot komisijā, kas bija par Krājbankas krahu saistīta, kā acīmredzamas lietas, kuras ir acīm redzamas, pat tās komisija baidās ne tikai izmeklēt, baidās atzīt, un pēc tam viņas vispār netiek pieminētas savā ziņojumā. Un tāpēc visu šo laiku, cīnoties ar šo OIK afēru, es izvairījos no komisijas veidošanas, jo bija acīmredzami, ka pie tās komisijas sastāva, pie tā Saeimas sastāva, kāda bija, vienīgais politiskais spēks, kar to mēģināja cīnīties, tā bija SASKAŅA. Un, protams, ka esot mazākumā, komisijā ir pilnīgi bezcerīgi kaut ko šādā komisijā panākt,” uzsvēra Zariņš.

“Tiesiskā valstī Saeimas lēmumus izpilda. OIK lēmums, kas tika pieņemts 2019. gada 10. janvārī, nav izpildīts, un Saeima arī nav pieprasījusi šī lēmuma izpildi. Šī lēmuma būtība bija uzdot Ministru kabinetam atcelt OIK līdz šī gada 31. martam. Tiesiskā valstī, kurā parlaments pieļauj tiesisko nihilismu, un kurā parlaments pieļauj, ka Saeimas lēmumi netiek pildīti, faktiski degradējot Saeimas prestižu, degradējot likumu spēku, degradējot Saeimas lēmumu spēku un autoritāti, šādā valstī Valsts prezidents atlaiž parlamentu. Tiesiskā valstī par Saeimas lēmumu nepildīšanu un par to, ka Saeima pieļauj savu lēmumu nepildīšanu, Valsts prezidentam būtu jārīkojas un būtu jāatlaiž parlaments. Tieši tā iemesla dēļ, ka parlaments nav vieta, kurā drīkst pieļaut tiesiski nihilismu. Jautājums par OIK ir jautājums par tiesisko nihilismu un ir jautājums par nabadzību, kurā dzīvo Latvijas sabiedrība,” uzsvēra Aldis Gobzems.

Lēmuma projektu “Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA. 43140 (2015 NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības inspekciju rīcību” izveidi atbalstīja visi sēdē klātesošie 93 deputāti.

Paredzēts, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija strādās pusgadu, kura laikā būs jārod atbildes uz vairākiem jautājumiem, tostarp par atbalsta ieviešanas mērķiem, atbalsta ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, par iespējamo nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības inspekciju rīcību.

Foto: Pixabay