• Tweet

Saeima ceturtdien, 14. septembrī, nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā valdības iesniegto Energoapgādes izmaksu atbalsta likumu, kas apkures sezonā paredzētu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.

Apkures sezonā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem pienāksies atbalsts gadījumā, ja elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas un decentralizētās kurināmā cenas pārsniegs noteiktu slieksni.

Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums tirgū (biržā).

Apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama. Atbalstu uzsāks sniegt tikai tad, ja energoresursu tirgus cena pārsniegs noteiktu cenu slieksni, ko noteiks un apstiprinās MK. Pie MK noteikumu redakcijas, kas noteiks atbalsta piemērošanas nosacījumus un apmēru KEM šobrīd aktīvi strādā, lai jau drīzumā tos virzītu uz starpinstitūciju saskaņošanu.

Ministrs Raimonds Čudars: “Lai gan redzam, ka kopš šī gada pavasara energoresursu cenas ir stabilizējušās, mūsu mērķis ir savlaicīgi izstrādāt pēc iespējas automatizētu mērķēta atbalsta sistēmu, kura tiktu izmantota situācijā pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma. Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā.”

Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Pie sistēmas ieviešanas strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV).

“EIKIS administrēs BVKB. Sistēmas izveide ir ļoti būtisks solis, lai Latvijā ieviestu mērķtiecīgu atbalsta sistēmu. Sistēmai ir liels potenciāls, identificējot mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kas var kardināli mainīt atbalsta sistēmu Latvijā, padarot to par mērķtiecīgu un efektīvu,” norāda Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina.

Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.

Atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots sniegt automātiski, piemērojot to mājsaimniecības rēķinā (atbalstu pienākums sniegt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes komersantiem). Atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela u.c.) administrēs pašvaldības.

Ja mājsaimniecībai ir spēkā esošs līgums ar dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotāju, bet faktiski energoapgāde mājoklī nenotiek, atbalstu mājsaimniecība nevarēs saņemt.

Kopumā atbalsta sniegšana mājsaimniecībām varētu izmaksāt 123 līdz 153 miljonus eiro. Salīdzinājumam – aizvadītajā apkures sezonā atbalsts sniegts 370 miljonu eiro apmērā.