Saeimā asas diskusijas par nepieciešamību ministriem atskaitīties parlamenta priekšā

Runājot par valsts dotētu bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs, šorīt Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sākās asas diskusijas par nepieciešamību ministriem regulāri atskaitīties parlamenta deputātu priekšā.
Šāda iecere tika plānota izskatīt, atsaucoties uz partijas “No sirds Latvijai” (NSL) Saeimas frakcijas pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) skaidrot situāciju saistībā ar bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs.
Frakcijas vadītāja Inguna Sudraba uzsvēra, ka viņa vēlas, lai atbild Kučinskis, kurš kārtējo reizi šo pienākumu bija deleģējis izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V).
“Mūsu pieprasījums bija adresēts Ministru prezidentam. Sākotnēji uzdevām jautājumus izglītības ministram, bet, saņemot atbildes, kas ne īpaši apmierināja, mūs interesēja tieši premjerministra viedoklis, lai arī kā tiktu vērtēts IZM darbs. Bet mēs atkal saņēmām IZM atbildi. Mūsu interese ir saņemt tieši Ministru prezidenta atbildi, nevis ceturto reizi Šadurska atbildi par to, kā viņš vērtē savas ministrijas darbu,” sacīja Sudraba.
Asi reaģēja Šadurskis norādot, ka viņš pilda Ministru prezidenta rezolūcijas, savukārt savdabīgais riņķa dancis veidojies no tā, ka NSL vairākas reizes pieprasot mutiskas atbildes, bet negribot tās uzklausīt.
Šadurskis arī sacīja, ka tikai vienā no vairākām reizēm viņš nav varējis klātienē atbildēt uz jautājumiem objektīvu iemeslu dēļ, uz ko Sudraba norādīja, ka, iespējams, ministram neesot pieejama pareiza informācija, jo frakcija jau sākotnēji nav vēlējusies uzklausīt Šadurski.
Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) uzsvēra, ka ministriem kā darba ņēmējiem ir jāatbild uz savu darba devēju – Saeimas deputātu – pieprasījumiem. Tam turklāt būtu jānotiek pēc pirmā pieprasījuma, piekodināja Ādamsons, uzsverot, ka privātajā sektorā tas nav iedomājami, ja darba ņēmējs nekomunicē ar darba devēju.
Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) gan steidza papildināt, ka, viņaprāt, darba devējs šajā situācijā ir tauta.
Mēģinot nomierināt uzkarsušo situāciju, Šadurskis piekrita, valdībai darba devējs ir parlaments, taču uzskata, ka kopējā valsts pārvaldības kvalitāte uzlabotos, ja abu attiecības būtu koleģiālas un savstarpēji izprotošas.
Un tomēr Šadurskis sacīja, ka, ja deputāti grozīs Saeimas Kārtības rulli, viņš kā likuma paklausīgs pilsonis pildīs likumu un atskaitīsies ar vai bez sagatavošanās.
Diskusijas gaitā deputātu vairākums nobalsoja pret NSL pieprasījumu, taču tas neapstādināja sarunu par nepieciešamību ministriem atskaitīties deputātu priekšā. Taču, nenonākot pie kopsaucēja, sēde tika slēgta.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk