Saeimā asas diskusijas par nepieciešamību ministriem atskaitīties parlamenta priekšā

Runājot par valsts dotētu bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs, šorīt Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sākās asas diskusijas par nepieciešamību ministriem regulāri atskaitīties parlamenta deputātu priekšā.
Šāda iecere tika plānota izskatīt, atsaucoties uz partijas “No sirds Latvijai” (NSL) Saeimas frakcijas pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) skaidrot situāciju saistībā ar bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs.
Frakcijas vadītāja Inguna Sudraba uzsvēra, ka viņa vēlas, lai atbild Kučinskis, kurš kārtējo reizi šo pienākumu bija deleģējis izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V).
“Mūsu pieprasījums bija adresēts Ministru prezidentam. Sākotnēji uzdevām jautājumus izglītības ministram, bet, saņemot atbildes, kas ne īpaši apmierināja, mūs interesēja tieši premjerministra viedoklis, lai arī kā tiktu vērtēts IZM darbs. Bet mēs atkal saņēmām IZM atbildi. Mūsu interese ir saņemt tieši Ministru prezidenta atbildi, nevis ceturto reizi Šadurska atbildi par to, kā viņš vērtē savas ministrijas darbu,” sacīja Sudraba.
Asi reaģēja Šadurskis norādot, ka viņš pilda Ministru prezidenta rezolūcijas, savukārt savdabīgais riņķa dancis veidojies no tā, ka NSL vairākas reizes pieprasot mutiskas atbildes, bet negribot tās uzklausīt.
Šadurskis arī sacīja, ka tikai vienā no vairākām reizēm viņš nav varējis klātienē atbildēt uz jautājumiem objektīvu iemeslu dēļ, uz ko Sudraba norādīja, ka, iespējams, ministram neesot pieejama pareiza informācija, jo frakcija jau sākotnēji nav vēlējusies uzklausīt Šadurski.
Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) uzsvēra, ka ministriem kā darba ņēmējiem ir jāatbild uz savu darba devēju – Saeimas deputātu – pieprasījumiem. Tam turklāt būtu jānotiek pēc pirmā pieprasījuma, piekodināja Ādamsons, uzsverot, ka privātajā sektorā tas nav iedomājami, ja darba ņēmējs nekomunicē ar darba devēju.
Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) gan steidza papildināt, ka, viņaprāt, darba devējs šajā situācijā ir tauta.
Mēģinot nomierināt uzkarsušo situāciju, Šadurskis piekrita, valdībai darba devējs ir parlaments, taču uzskata, ka kopējā valsts pārvaldības kvalitāte uzlabotos, ja abu attiecības būtu koleģiālas un savstarpēji izprotošas.
Un tomēr Šadurskis sacīja, ka, ja deputāti grozīs Saeimas Kārtības rulli, viņš kā likuma paklausīgs pilsonis pildīs likumu un atskaitīsies ar vai bez sagatavošanās.
Diskusijas gaitā deputātu vairākums nobalsoja pret NSL pieprasījumu, taču tas neapstādināja sarunu par nepieciešamību ministriem atskaitīties deputātu priekšā. Taču, nenonākot pie kopsaucēja, sēde tika slēgta.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālāk