• Tweet

Iedzīvotāju protesti var likt pašvaldībām iebilst pret skolu tīklu reformām, šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmai” savas bažas pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Pilsētas vidusskolās vienā paralēlē vajadzētu būt vismaz divām klasēm, katrā no kurām būtu vismaz 25 skolēni, savukārt lauku skolās vajadzētu būt vismaz vienai klasei ar ne mazāk kā 15 skolēniem, šādus skaitļus piedāvā Izglītības ministrija (IZM), izstrādājot skolu tīkla optimizācijas plānus.

Kā šorīt intervijā pastāstīja Šadurskis, reorganizējot skolu tīklu, IZM ņem vērā ne tikai skolēnu skaitu, bet arī laiku, kas bērnam jāpavada ceļā uz skolu un no tās, ceļu stāvokli, kā arī katras konkrētās skolas mācību kvalitāti.

IZM aprēķini liecina, ka attālums līdz skolai nevar būt lielāks par 25 kilometriem, un, ja kādā novadā šis attālums ir lielāks, tad konkrētajā gadījumā tur skolai būtu jāpaliek.

Viņš arī norādīja, ka par skolu nākotni jādomā, ņemot vērā skolēnu skaita dinamiku, jo nav vērts ieguldīt skolās, kurās pēc pieciem vai desmit gadiem nebūs bērnu.

Šadurskis minēja, ka reformu īstenošanā liela loma varētu būt novada pašvaldības pozīcijas un opozīcijas spēku samēriem. “Visiem jau gribas būt populistiem, bet es domāju, ka mūsu sabiedrība ir pietiekami inteliģenta, lai spētu novērtēt, kāda situācija ir šobrīd, un kā tā varētu uzlaboties, ja mēs saimniekotu daudz racionālāk,” uzsvēra ministrs.

Lai izvairītos no tā, ministrija gatavojas sarunām “no pašvaldību skatupunkta” un piedāvās savu redzējumu skolu tīklam, parādot pašvaldību ieguvumus no tā, ka naudu, ko tērēt nelietderīgi pustukšu skolu uzturēšanai, varēs ieguldīt citās prioritātes. Tā piemēram Bauskas novadā, pilnībā reorganizējot skolu tīklu, valsts un pašvaldība kopumā ik gadu varētu ietaupīt 1,4 miljonus eiro.

Šogad jau saskaņota pirmā skola, ko plānots likvidēt – tā ir Ozolaines pamatskola Bauskas novadā. Vēl lēmumi par vairākām citām skolām pašlaik tiek saskaņoti.

Foto: Saeimas kanceleja