Šadurskis: Pedagogu algai ir jābūt virs vidējā atalgojuma valstī
Turpinot mērķtiecīgu un plānveidīgu pedagogu atalgojuma modeļa pilnveidi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi pedagogu minimālās darba samaksas par likmi pieauguma grafiku un jaunu kvalitātes novērtēšanas sistēmu.
Turpmāko piecu gadu laikā zemākā darba samaksa par likmi pedagogiem pieaugs līdz 900 eiro līdzšinējo 680 eiro vietā, – to paredz IZM vadītajā darba grupā izstrādātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks.
“Pedagogu atalgojuma palielināšana ir viens no priekšnoteikumiem pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, kā arī pedagoga profesijas prestiža paaugstināšanā, piesaistot darbam izglītības iestādēs jaunus, motivētus un izcilus skolotājus. Izstrādātais algu grafiks ir svarīgs signāls esošajiem un topošajiem pedagogiem par skaidru izpratni un apņemšanos turpināt atalgojuma palielināšanu,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Algu grafika viens no būtiskākajiem mērķiem ir garantēt minimālo darba samaksas slieksni. Minimālā atalgojuma palielināšana nozīmē, ka pieaugs arī reālā vidējā pedagogu darba alga un tas rada iespējas sasniegt noteikto mērķi – pedagogu algai ir jābūt virs vidējā atalgojuma valstī.
Lai izstrādātu pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, darba grupā strādāja eksperti no IZM, Kultūras, Labklājības un Finanšu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) un Latvijas Nacionālā kultūras centra. Darba process nebija vienkāršs un pilnīgu vienprātību visos jautājumos darba grupai nav izdevies panākt, pedagogu pārstāvošo organizāciju izteiktajām vēlmēm un prasībām nereti saduroties ar finanšu ekspertu argumentiem un reālajām valsts budžeta iespējām. Jau pavisam drīz ministrijas darba grupa prezentēs valdībai pusgada laikā paveikto un panāktos kompromisa variantus, lai izstrādāto pedagogu darba algas samaksas pieauguma grafiku uzsāktu īstenot dzīvē.
Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim plānots īstenot divos posmos. Prioritāri tiks nodrošināta zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšana visu jomu pedagogiem, savukārt nākamā soļa īstenošanā svarīgi būs pedagogu darba samaksu ietekmējošie kritēriji – darba slodze, pedagogu darba kvalitātes pakāpju piemaksas, finansējuma apjoms izglītības iestāžu administrācijai un citi kritēriji, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu. Svarīgi, ka mērķdotācija, kas tiks ietaupīta, samazinoties skolēnu skaitam, pašvaldībām veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, kā arī samazinoties pedagoģiskajām likmēm saistībā ar izglītības satura reformu, paliek izglītības sistēmā, primāri to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai.
Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai 2018. gadā papildus būs nepieciešami nedaudz vairāk kā 10 miljoni eiro, 2019. gadā – 34 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā – gandrīz 118 miljoni eiro. Kaut arī daļu no nepieciešamā papildu finansējuma iespējams nodrošināt, veicot skolu tīkla sakārtošanu, tomēr ievērojami jāpalielinās arī valsts finansējumam, jo pedagogu atalgojums skar ne tikai vispārējās izglītības pedagogus, bet arī akadēmisko personālu augstākajā izglītībā, kā arī profesionālās izglītības pedagogu atalgojumu.
Lai veicinātu izglītības kvalitāti, balstoties uz pedagoga profesionālo darbību mācību stundas procesa novērtējumā, kā arī mazinātu birokrātiskos procesus, atsevišķa IZM koordinētā darba grupa veikusi arī pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi. Līdzšinējo piecu kvalitātes pakāpju vietā plānots ieviest trīs pakāpes, no kurām 1.kvalitātes pakāpe būs apliecinājums – labs pedagogs skolā, 2.pakāpe – labs pedagogs novadā, bet 3.kvalitātes pakāpe būs apliecinājums, ka pedagogs ir izcils valsts mērogā.
Profesionālās darbības kvalitātes pakāpi pedagogam piešķirs uz trim gadiem. Tāpat kā līdz šim, pieteikšanās kvalitātes pakāpei būs katra pedagoga brīvprātīga izvēle. Jaunās pedagogu profesionālās darbības kvalitātes sistēmas ieviešanai ir noteikts pārejas posms no 2017.gada septembra līdz 2019. gada septembrim.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālāk