• Tweet

Jaunā, 2016./2017.mācību gada svarīgākais sasniegums ir nozīmīga papildu finansējuma piešķiršana pedagogu atalgojuma palielināšanai. 2017.gadā skolotāju atalgojumam papildus tiks novirzīti 47 miljoni eiro, kas vēsturiski ir viens no nozīmīgākajiem finansējuma palielinājumiem kādai no publiskā sektora nozarēm.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka valdība, apstiprinot jauno pedagogu darba samaksas modeli, ir apliecinājusi – izglītība ir mūsu valdības prioritāte. Valdība ir pieņēmusi atbildīgu lēmumu par nozares pārmaiņām, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības attīstību, vienlaikus rodot arī papildu finansējumu. Turpmāk sekmīgu pārmaiņu ieviešana un reāla skolotāju algu palielināšana atkarīga no pašvaldību lēmumiem, kas ir skolu dibinātāji.

Jaunajā mācībā gadā IZM turpinās pārmaiņas, kas vērstas uz to, lai bērni saņemtu mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības iespējas. Izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, tiks īstenoti atbalsta pasākumi tāda izglītības satura attīstībai, kas veicinās katra bērna kompetenču pilnveidi un nostiprināšanu. Jaunradītais kompetenču pieejā balstītais vispārējās izglītības saturs pēctecīgi tiks aprobēts 80 izglītības iestādēs, lai Latvijas simtgadē sāktu tā pakāpenisku ieviešanu vispārizglītojošajās skolās turpmākajos trīs gados. Vienlaikus tiks izstrādāti jaunā satura īstenošanai nepieciešamie mācību līdzekļi, arī digitālā formātā, kā arī pilnveidota pedagogu profesionālā kompetence. Tāpat šajā mācību gadā ministrija turpinās pilnveidot vispārējās un profesionālās izglītības finansēšanas modeli, kā arī veiks priekšdarbus speciālās izglītības sistēmas sakārtošanai, īpaši domājot par kvalitatīvas iekļaujošās izglītības principu īstenošanu.

Kopumā vispārējās izglītības tīkla modernizācijā un kvalitatīvā attīstībā plānots ieguldīt ES struktūrfondu līdzekļus 306 miljonu eiro apmērā. Jaunas un papildu atbalsta iespējas tiks rastas starptautisko olimpiāžu dalībniekiem, talantu un izcilību attīstībai, tāpat finanšu līdzekļi paredzēti jauniešu interešu izglītībai STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), tehniskās jaunrades un vides jomās, skolēnu individuālo kompetenču atbalstam, jauniešu karjeras izvēles un atbalsta pasākumiem, nacionālās profesionālās meistarības konkursam “Jaunais profesionālis” un citiem jau īstenotiem un jauniem pasākumiem.

Nākamajā mācību gadā pozitīvas pārmaiņas gaidāmas arī profesionālās un mūžizglītības jomā, kur no ES struktūrfondu programmām 173 miljonu eiro apmērā varēs uzsākt vairāku nozīmīgu pasākumu īstenošanu, lai palielinātu modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu, veicinātu audzēkņu dalību darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumos un veiktu citus atbalsta pasākumus. Šie ir nākamie nozīmīgie soļi, lai turpinātu veiksmīgās reformas profesionālās izglītības jomā un vēl vairāk tuvinātu to reālajām darba tirgus vajadzībām. “Profesionālā izglītība pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies un skolas kļuvušas par mūsdienīgām mācību iestādēm ar modernu aprīkojumu, lai skolēni apgūtu tādas prasmes, kas nepieciešamas darba devējiem un spēs nodrošināt produktivitātes palielināšanu, mūsu valsts ekonomikas konkurētspēju,” uzsver ministrs.

Savukārt augstākajā izglītībā, izmantojot ES fondu finansējumu, plānots palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas studiju programmu skaitu. Patīkamas pārmaiņas gaida arī deviņas Latvijas koledžas, kuras īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM izglītības programmas – tajās plānots modernizēt infrastruktūru un aprīkojumu. 2017.gadā arī mainās no valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanas principi, kā svarīgākos kritērijus nosakot studiju programmu atbilstību tautsaimniecības attīstības vajadzībām, kā arī augstskolu stratēģiskās specializācijas, valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma un zinātnē balstītas doktorantūras attīstības principu.

Ieskicējot pārmaiņu ieceres, ministrs K.Šadurskis uzsver, ka jādomā par slodzes samazināšanu skolēniem. Kā vienu no veicamajiem uzdevumiem ministrs nosauc mērķi samazināt skolēnu mājas darbu apjomu, daļu no vielas atkārtošanas pārceļot uz skolu un brīvdienās no mājas darbiem atsakoties pilnībā. “Sestdienai un svētdienai ir jābūt brīvai. Gan bērniem, gan vecākiem ir jāatpūšas un jārod vairāk laiks ģimenei būt kopā,” ir pārliecināts ministrs. Tāpat ministrs pauž gatavību vērtēt Igaunijas pieredzi un izskatīt iespēju ieviest vēl vienu skolēnu brīvlaiku pavasarī. Darbs ir jāturpina, lai celtu pedagoģijas profesijas prestižu un spētu piesaistīt arvien vairāk jaunus, talantīgus un izcilus pedagogus. “Mēs esam spēruši soli, lai skolotāju alga perspektīvā būtu virs vidējā sabiedriskajā sektorā. Esmu pārliecināts, ka atalgojums ir būtisks elements profesijas prestiža ziņā, taču vēl jo vairāk ir jārūpējas par godu būt skolotājam, lai skola ir cienīta un pievilcīga darba vieta,” pauž ministrs.