Sadales tarifu pieaugums būs pakāpenisks
Lai izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Ar tiem iecerēts veicināt pakalpojumu izmaksu caurspīdību un paredzamību enerģētikas sektorā.
Līdz šim spēkā esošie normatīvie akti nenoteica griestus tarifu pieaugumam. Grozījumi paredz no nākamā gada janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim gan vienas fāzes, gan trīs fāžu pieslēgumiem ar strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēri noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus.
Piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nepārsniegs divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam – divus eiro piecdesmit centus, savukārt trīs fāžu un 25 ampēru – sešus eiro.
Lai mazinātu sadales tarifu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām, no septembra līdz šā gada beigām jau ieviests 60 procentu samazinājums maksai par elektrības jaudas uzturēšanu. Grozījumi rada mehānismu pakāpeniskam, izlīdzinātam tarifu pieaugumam, par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš sprieda deputāti.
Šobrīd vairāk nekā 28 000 lietotāju ir pārskatījuši un pielāgojuši pieslēguma jaudas atbilstoši savām vajadzībām, iepriekš pauda Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.
Tāpat sistēmas operatoriem noteikts pienākums savā 10 gadu sistēmas attīstības plānā ietvert plašāku informāciju par attiecīgo nozari, lietotāju nākotnes vajadzībām un sistēmas pakalpojumu tarifu prognozes.
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tarifu aprēķināšanas metodikā jānosaka maksimālais tarifu vērtību novirzes līmenis. Grozījumi palielinās informācijas pieejamību patērētājiem un attieksies gan uz elektroenerģijas, gan dabasgāzes sistēmas pakalpojumiem.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Enerģētikas likumā, kā arī izmaiņas likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk