Sabiedriskie mediji jau ilgstoši nedod vārdu vadošajiem opozīcijas pārstāvjiem – vai Latvijā atgriežas cenzūra?
Latvijas mediju vidē par žurnālistikas ētikas problēmjautājumiem nerunā – lai arī Latvijas žurnālistu asociācija ētikas kodekss nosaka, ka žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem un tiem ir jāiestājas par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, nereti tas tiek pilnībā ignorēts. Spilgts piemērs tam ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš, lai arī nenoliedzami ir viens no populārākajiem opozīcijas pārstāvjiem, ar savu viedokli neparādās teju nevienā sabiedriskajā medijā valstī. Tātad uz žurnālistiem pašu sludinātie ētikas un viedokļu daudzpusības principi neattiecas?
Lembergs ir viens no pamanāmākajiem opozīcijas politiķiem – viņš gandrīz katru nedēļu preses konferencēs izsakās par valstī notiekošiem procesiem, tai skaitā, par valsts budžetu, ekonomisko situāciju kopumā, veselības, izglītības un citām nozarēm. Politiķa izteicieni bieži vien ir asi, trāpīgi un nereti atšķirīgi no tā, ko esam paraduši dzirdēt no valdošās koalīcijas puses. Lai arī medijos dažkārt redzam arī Saeimas opozīcijas pārstāvjus, tādus kā Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vai Vjačeslavs Dombrovskis, vai pat aktīvajā politikā neesošos eksprezidentus – Valdi Zatleru un Vairu Vīķi-Freibergu, Lemberga sacītais no sabiedrisko mediju puses demonstratīvi tiek ignorēts.
Tas īpaši spilgti izpaudās laikā, kad pret Lembergu tika ieviestas ASV sankcijas – tolaik mediji šim faktam pievērsa pastiprinātu uzmanību, jautājumu par sankcijām uzdodot teju katram ministram un politiķim, izņemot Lembergu. Un arī tagad, kad Lembergs ir uzsvēris, ka faktu sankciju ieviešanai nav un ka “tur nekādas informācijas nav, ja neskaita visādas muļķības, ko amerikāņiem ir iebarojis Bordāns un kompānija, lai cīnītos ar Latvijas valdībai opozīcijā esošu politiķi Aivaru Lembergu”, sabiedriskie mediji klusē.
Vienlaikus tajā pašā laikā medijos regulāri tiek aicināti izteikties dažādos noziegumos apsūdzētie – Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP), Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) un pat Artuss Kaimiņš, bet neuzsverot šo “apsūdzēto” statusu, ko sabiedriskie mediji gan labprāt velk līdzi Lembergam.
Tāpat Lemberga viedoklis par valstiskām lietām tiek pilnībā ignorēts, lai gan sociālajos tīklos tas ir viens no populārākajiem. Tā, piemēram, Lemberga izteikumi par izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un jauno mācību saturu, ar kuru politiķis paudis, ka Šuplinskai nekavējoties jāatkāpjas, jo jaunajā mācību programmā skolēni mācās bez grāmatām jau kopš 1. septembra, sociālajā tīklā “Facebook” iemantojis plašu popularitāti – tikai pāris dienu laikā to noskatījušies vairāk kā 70 000 interneta lietotāji.
Pats politiķis uzskata, ka vārda brīvība šobrīd Latvijā ir tikai fikcija: “Tā, piemēram, Re:Baltica uzbruka man par to, ka laikrakstā “Ventas Balss” esmu kritizējis valdību un ka to it kā nedrīkstot darīt. Vārdu sakot, demokrātiskā valstī kritizēt premjeru – to nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Vai tad tas nav staļinisms?”
“Latvijas televīzija un radio pilnīgi bloķē iespēju izteikties opozīcijai [..] Es rakstu vēstules, lai man atļauj tādā pašā apjomā izteikt viedokli kā pozīcijas pārstāvjiem. Kāpēc šādu iespēju nedod? Jo esmu opozīcijā. Tāda ir tā faktiskā situācija Latvijā. [..] Te vērtē pēc deguniem, jo Lembergs nav līdzskrējējs Berlīnei vai Vašingtonai,” paudis pats politiķis.
Tāpat Lembergs jau vairākus gadus netiek aicināts uz sabiedrisko mediju intervijām vai diskusiju raidījumiem, kamēr viņa vietu ieņem mazāk pieredzējuši un ne tik populāri politiķi vai eksperti. Tad kur palikuši mediju it kā tik augstie standarti? Vai sabiedriskajiem medijiem nevajadzētu gādāt par viedokļu daudzveidību?
Vai tiešām atgriezušies tie laiki, kad arī mūsu valstī pastāvēja cenzūra un medijiem tika liegts izplatīt materiālus vai informāciju, kuru padomju vara atzina par nevēlamu? Jo kā citādi izskaidrot šo sabiedrisko mediju klajo neobjektivitāti?
Un, ja jau ieviesta cenzūra, tad kurš to ieviesis un kā rīkojumus tādā gadījumā izpilda žurnālisti? Kuram ir tik ļoti izdevīgi, lai opozīcijas populārākais politiķis tikpat kā nebūtu pārstāvēts sabiedriskajos medijos? Domājams, ka atbilde nav tālu jāmeklē.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk