• Tweet

Šodien, 7. novembrī, pie Saeimas norisinājās masveida protesti, kur pulcējās gan ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierinātie pilsētu un novadu iedzīvotāji, gan mediķi, kuri nav gatavi samierināties ar ilgstošo “kā var nesolīt” politiku un samazināto finansējumu veselības aprūpei. Neraugoties uz aicinājumiem pildīt savus solījumus un pie parlamenta atnestajiem zārkiem, kuros ieguldīta Latvijas politika un valsts medicīnas sistēma, protestētāji nesagaidīja ne veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP!), ne vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP!) apņemšanos mainīt esošo situāciju un pildīt vēlētājiem dotos solījumus.

Skanot ātrās palīdzības sirēnām un simtiem protestētāju skaļajiem saukļiem, mediķi pie Saeimas ēkas bija sanākuši, lai paustu savu nostāju par mediķu atalgojumam atvēlēto finansējumu.

Šogad Latvijā valsts finansējums veselības aprūpei ir 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai arī Eiropas Komisijas un OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. To pašu nosaka arī Veselības aprūpes finansēšanas likums. Neraugoties uz to, valdība plāno turpmākajos gados valsts finansējumu veselības aprūpei samazināt līdz 3,3% no IKP.

Protesta akcijas laikā mediķi norādīja, ka cīnās nevis par savām algām, bet par veselības aprūpi Latvijā, un skandēja “Veselību Latvijai!”.

Pie mediķiem gan iznāca nevis veselības ministre Ilze Viņķele, bet Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura savā un Saeimas vārdā atvainojas medicīnas nozarē strādājošajiem par pērn pieņemto neizpildāmo lēmumu par mediķu algu pieaugumu, tajā pašā laikā norādot, ka šī brīža situācijā to nav iespējams izpildīt.

Līdzīgi bez panākumiem izpalika arī novadu reformas pretinieku protests, kura mērķis bija atsākt kvalitatīvas konsultācijas ar iedzīvotājiem un panākt reformas izvērstu, argumentētu pamatojumu, aprēķinus par to kāds varētu būt ieguvums administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.

Pie Saeimas tika saukti saukļi “Nost ar Pūci”, “Brāķim nē!” un “Novadiem būt!”. Lai arī nozares atbildīgais ministrs Juris Pūce, atšķirībā no savas partijas biedres Viņķeles, iznāca pie neapmierinātajiem protestētājiem, viņš solīja vien to, ka sarunas ar novadiem turpināsies – tās pašas sarunas, kurās it kā līdz šim pašvaldības tikušas uzklausītas, tātad pēc būtības – nekas īpaši nemainīsies.

Tā vien šķiet, ka Viņķelei un Pūcem, kā jau pieredzējušiem politiķiem, tautas protesti bija vien kā pīlei ūdens. Un skaidrs, ka tas tāpēc, ka ministru krēsli tiem nodrošināti vēl vismaz trīs gadus.

Tauta nedrīkst apstāties pie vienas protesta akcijas – tai šiem ministriem ir jādod skaidrs signāls, ka sabiedrība nesamierināsies ar ierasto “kā var nesolīt” politiku un to, ka deputāti var nepildīt likumus un iztikt ar pliku atvainošanos jeb “piedodiet, bet mēs turpināsim mūsu ierasto politiku”. Viņķelei un Pūcem, no kuriem jau nāk neliela trūdu smaciņa, ir nepārprotami jāapzinās, ka, ja viņi neieklausīsies tautā, viņu uzvārdi būs pirmie, kas turpmāk tiks izsvītroti no vēlēšanu biļeteniem un viņi būs politiskie līķi uz mūžīgiem laikiem.

Foto: F64