• Tweet

PAS “Vairo” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis aptauju, lai noskaidrotu sabiedrībā valdošo viedokli par prognozēto pensiju un zināšanas par pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem un iespējām ietekmēt to apmēru.

Sabiedrībā arvien valda neviennozīmīga attieksme pret gaidāmo pensijas apmēru un iespējām pašam to ietekmēt.

Aptauja rāda, ka 52% respondentu paredz, ka nāksies strādāt algotu darbu arī vecumdienās un 49% pārāk neuzticas valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Tajā pašā laikā tikai 34% aptaujāto zina, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu ieguldījumu plāns jāmaina atbilstoši savam vecumam.

45% aptaujāto nekad nav mainījuši savu 2. pensiju līmeņa pārvaldītāju. Aptaujas dati rāda, ka īpaši zemu aktivitāti šajā ziņā izrādījuši jaunieši vecumā no 18 – 24 gadiem. Kā galveno iemeslu 2. pensiju līmeņa pārvaldnieku maiņai respondenti visbiežāk min savas pamata bankas nomaiņu. Trešdaļa no aptaujātajiem savu pensijas uzkrājuma pārvaldību uztic savai bankai. Dati liek domāt, ka sabiedrība neveic pietiekamu tirgus izpēti, domājot par pensijas uzkrājumu pārvaldītāju. Tikai 30% aptaujāto atzīst, ka veikuši pārvaldnieka nomaiņu pēc tam, kad uzzinājuši iespēju uzkrāt vairāk pie cita pakalpojumu sniedzēja.

IPAS “Vairo” valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs norāda: “Aptaujas dati izgaismo kopumā sabiedrībā valdošo noskaņojumu jautājumos, kas skar vecuma pensiju. Ir svarīgi veicināt sabiedrības finanšu pratību kopumā un īpaši jaunākās paaudzes vidū aktualizēt arī šķietami neaktuālo tematu – pensijas, jo atbildīga pieeja, izvēloties 2. pensiju līmeņa pārvaldītāju, ir pats vienkāršākais veids, kā katrs pats varam parūpēties par savu finansiālo stabilitāti, sasniedzot pensionēšanās vecumu. Izpratne šajos jautājumos veicinās arī kopējo sabiedrības pārliecību par drošām vecumdienām.”

Valsts nodrošināto vecuma pensiju prognozēto apjomu aprēķini un citi ar šo tēmu saistītie jautājumi mēdz šķist ļoti sarežģīti. To norādījuši arī 29% aptaujāto. Tādēļ finanšu nozarei kopumā ir jārūpējas par informācijas pieejamību un skaidrojumiem vienkāršā valodā.

“Latvijā vēl joprojām apmēram pusmiljonam cilvēku ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni – parasti pārāk konservatīvi. Tieši tādēļ gan Pasaules Banka, gan citas starptautiskās institūcijas iesaka ieviest adaptīvos jeb dzīves cikla pensiju plānus. Šo plānu ieguldījumu politika tiek maksimāli pielāgota klientu vecumam, tā risinot nepiemērotu pensiju plānu izvēles problēmu,” skaidro I. Arefjevs.

Visbiežāk nepiemērotos plānus ir izvēlējušies cilvēki ap 40 gadu vecumu, dodot priekšroku pensiju 2. līmeņa plāniem, kas iegulda uzņēmumu akcijās ne vairāk par 50% no visiem ieguldījumiem. Šo samērā konservatīvo plānu (kas maldinoši tiek dēvēti par “Aktīvie plāni 50%”) vietā klientiem šajā vecuma posmā būtu ieteicams izvēlēties viņu vecumam atbilstošus adaptīvos jeb dzīves cikla plānus, kas maksimāli ilgi visu uzkrājumu investē uzņēmumu akcijās.