• Tweet

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) Saeimu aicina atteikties no ieceres internetā publicēt bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus.

SAB direktors Jānis Maizītis skaidro, ka tas radīs sabiedrības šķelšanos un var apdraudēt arī nacionālo drošību. SAB vērtējumā var arī pazemināties uzticēšanās drošības iestādēm.

Arī Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets brīdinājis, ka tā saucamo “čekas maisu” publiskošana var apdraudēt nacionālo drošību.

Pēc viņa sacītā, arī mūsdienu Latvijā ir personas, kas sadarbojas ar valsts drošības iestādēm, un tā ir ārkārtīgi slepena, ārkārtīgi sensitīva informācija. “Piekrītot sniegt kaut kādu atbalstu savas valsts drošības iestādēm, cilvēki rēķinās ar to, ka šī informācija vienmēr, mūžīgos laikos paliks slepena un diskrēta, un nekad to neviens neuzzinās. Ja mēs atklājam informāciju par personām, kuras savulaik sadarbojušās ar šajā gadījumā totalitāras valsts drošības iestādēm, tas zināmā mērā var atturēt cilvēkus sniegt atbalstu savas valsts drošības iestādēm,” skaidroja Mežviets.

Kā ziņots, Saeima 2.lasījumā atbalstījusi VDK dokumentu publicēšanu internetā.

Lai veicinātu iespēju iepazīt Latvijas okupācijas periodā valdošā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, novērstu totalitārisma atkārtošanās iespēju, veicinātu demokrātisku valsts un sabiedrības attīstību, Latvijas Nacionālais arhīvs savā interneta vietnē šogad publicēs vairākus VDK dokumentus, nosaka plānotie likuma grozījumi.

Paredzēts, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk plānots publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.

Latvijas Nacionālajam arhīvam būs jāveic sistemātiska dokumentu izpēte, atlase un apstrāde, kā arī jāpievieno paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. Publicētajām ziņām būs informatīvs raksturs, atzīmēts likumprojektā.

Likumprojekts noteic, ka personas vārds, uzvārds, sociālais stāvoklis, nodarbošanās, etniskā izcelsme, piederība politiskām organizācijām vai arodbiedrībām, kā arī adrese dokumenta sastādīšanas brīdī ir publicējami dati.

Nosakot VDK dokumentu glabāšanu un izmantošanu, likumprojekts paredz, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojuma būs pieejami tie VDK dokumenti, kuri nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, personām, kas nav VDK darbinieki, informatori, valsts un padomju institūciju amatpersonas.

Savukārt tie VDK un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām, paredz likuma grozījumi.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.

Foto: Shutterstock