Rosinās samazināt elektrības pieslēguma ierīkošanas maksu arī lielas jaudas pieslēgumiem
Ekonomikas ministrija (EM), AS “Sadales tīkls” (ST) un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) tikšanās laikā apspriedušas iespējamos risinājumus un tiem nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas veicinātu efektīvāku sadales tīkla izmantošanu un tādejādi dotu iespēju samazināt sadales tīkla tarifu.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas ir jārisina ST, lai nodrošinātu Latvijas patērētājiem elektroenerģijas piegādi visā Latvijas teritorijā, ir zema elektroenerģijas patēriņš pretstatā lielajai tīkla infrastruktūrai, kura ir pastāvīgi jāuztur. Latvijas patēriņš uz vienu ST klientu ir gandrīz divas reizes zemāks nekā Igaunijā, savukārt tīklu garums Latvijā uz vienu klientu ir gandrīz divreiz lielāks nekā Lietuvā.
Veicinot elektroenerģijas patēriņu, samazinātos tīkla izmaksas uz vienu patērēto enerģijas vienību. Viena no iespējām, kā veicināt patēriņu, ir piesaistīt jaunus elektroenerģijas patērētājus, padarot tiem pieejamāku iespēju pieslēgties ST infrastruktūrai.
Jo īpaši nozīmīgi tas būtu uzņēmumiem, kuri vēlas Latvijā attīstīt ražošanu. Padarot tiem pieejamākas elektroenerģijas pieslēguma iespējas, tiktu veicināta ne tikai efektīvāka sadales tīkla infrastruktūras izmantošana, bet arī sekmīgāka investoru piesaiste un tautsaimniecības attīstība.
Lai varētu īstenot šo iespēju, EM izstrādā un drīzumā ir gatava virzīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus atbalsta principus jaunu sistēmas pieslēgumu ierīkošanai pilnīgi visiem AS “Sadales tīkls” lietotājiem.
Grozījumi paredz noteikt, ka ikviena jauna pieslēguma izbūves izmaksas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā proporcijā tiek sadalītas starp attiecīgo sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru. Līdz šim tikai 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar ievadaizsardzības aparāta lielumu līdz 100A pieslēguma maksu 50% apmērā sedzis sistēmas lietotājs, bet 50% apmērā – sistēmas operators. Līdzīgu principu plānots paredzēt arī attiecībā uz lielākas jaudas pieslēgumiem.
“Šis būtu vēl viens solis Latvijas ekonomikas atdzīvināšanai, tautsaimniecības izaugsmes un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, investīciju vides pilnveidošanai un valsts elektrifikācijai, sekmējot gan jaunu pieslēgumu izbūvi, gan jaudu palielinājumu jau esošiem pieslēgumiem,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Savukārt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pauda atbalstu priekšlikumam, atzīstot, ka šāda pieeja nodrošinās vienlīdzības principu. “Tas nodrošinās vienlīdzības principu attiecībā pret visiem klientiem, veicinās elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju skaita palielināšanos un efektīvu tīkla jaudu izmantojumu. Prognozējam, ka ik gadu šo iespēju izmantotu vairāki simti mūsu klientu,” uzsver S. Jansons.
Atbalstu priekšlikumam pauda arī LEEA, uzsverot risinājuma efektivitāti un ilgtspēju. “Ir gandarījums, ka beidzot valdībā kāds ir gatavs risināt problēmas un censties novērst to cēloņus, nevis tikai cīnīties ar to radītajām sekām. Šādi risinājumi ir daudz efektīvāki un ilgtspējīgāki. Mēs sniegsim visu savu atbalstu šādiem centieniem un palīdzēsim tos virzīt,” norādīja LEEA izpilddirektors Ivars Zariņš.
Kaut arī pieslēguma ierīkošanas izmaksas daļēji tiktu segtas no AS “Sadales tīkls” puses, ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu, tādējādi veidojot arī papildu ieņēmumus no sniegtā sistēmas pakalpojuma un radot sistēmas pakalpojumu tarifu samazinošu efektu nākotnē. Līdzīga pieeja jaunu sadales sistēmas pieslēgumu atbalstam jau šobrīd pastāv Lietuvā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk