Rosinās samazināt elektrības pieslēguma ierīkošanas maksu arī lielas jaudas pieslēgumiem

Ekonomikas ministrija (EM), AS “Sadales tīkls” (ST) un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) tikšanās laikā apspriedušas iespējamos risinājumus un tiem nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas veicinātu efektīvāku sadales tīkla izmantošanu un tādejādi dotu iespēju samazināt sadales tīkla tarifu.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas ir jārisina ST, lai nodrošinātu Latvijas patērētājiem elektroenerģijas piegādi visā Latvijas teritorijā, ir zema elektroenerģijas patēriņš pretstatā lielajai tīkla infrastruktūrai, kura ir pastāvīgi jāuztur. Latvijas patēriņš uz vienu ST klientu ir gandrīz divas reizes zemāks nekā Igaunijā, savukārt tīklu garums Latvijā uz vienu klientu ir gandrīz divreiz lielāks nekā Lietuvā.
Veicinot elektroenerģijas patēriņu, samazinātos tīkla izmaksas uz vienu patērēto enerģijas vienību. Viena no iespējām, kā veicināt patēriņu, ir piesaistīt jaunus elektroenerģijas patērētājus, padarot tiem pieejamāku iespēju pieslēgties ST infrastruktūrai.
Jo īpaši nozīmīgi tas būtu uzņēmumiem, kuri vēlas Latvijā attīstīt ražošanu. Padarot tiem pieejamākas elektroenerģijas pieslēguma iespējas, tiktu veicināta ne tikai efektīvāka sadales tīkla infrastruktūras izmantošana, bet arī sekmīgāka investoru piesaiste un tautsaimniecības attīstība.
Lai varētu īstenot šo iespēju, EM izstrādā un drīzumā ir gatava virzīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus atbalsta principus jaunu sistēmas pieslēgumu ierīkošanai pilnīgi visiem AS “Sadales tīkls” lietotājiem.
Grozījumi paredz noteikt, ka ikviena jauna pieslēguma izbūves izmaksas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā proporcijā tiek sadalītas starp attiecīgo sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru. Līdz šim tikai 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar ievadaizsardzības aparāta lielumu līdz 100A pieslēguma maksu 50% apmērā sedzis sistēmas lietotājs, bet 50% apmērā – sistēmas operators. Līdzīgu principu plānots paredzēt arī attiecībā uz lielākas jaudas pieslēgumiem.
“Šis būtu vēl viens solis Latvijas ekonomikas atdzīvināšanai, tautsaimniecības izaugsmes un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, investīciju vides pilnveidošanai un valsts elektrifikācijai, sekmējot gan jaunu pieslēgumu izbūvi, gan jaudu palielinājumu jau esošiem pieslēgumiem,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Savukārt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pauda atbalstu priekšlikumam, atzīstot, ka šāda pieeja nodrošinās vienlīdzības principu. “Tas nodrošinās vienlīdzības principu attiecībā pret visiem klientiem, veicinās elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju skaita palielināšanos un efektīvu tīkla jaudu izmantojumu. Prognozējam, ka ik gadu šo iespēju izmantotu vairāki simti mūsu klientu,” uzsver S. Jansons.
Atbalstu priekšlikumam pauda arī LEEA, uzsverot risinājuma efektivitāti un ilgtspēju. “Ir gandarījums, ka beidzot valdībā kāds ir gatavs risināt problēmas un censties novērst to cēloņus, nevis tikai cīnīties ar to radītajām sekām. Šādi risinājumi ir daudz efektīvāki un ilgtspējīgāki. Mēs sniegsim visu savu atbalstu šādiem centieniem un palīdzēsim tos virzīt,” norādīja LEEA izpilddirektors Ivars Zariņš.
Kaut arī pieslēguma ierīkošanas izmaksas daļēji tiktu segtas no AS “Sadales tīkls” puses, ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu, tādējādi veidojot arī papildu ieņēmumus no sniegtā sistēmas pakalpojuma un radot sistēmas pakalpojumu tarifu samazinošu efektu nākotnē. Līdzīga pieeja jaunu sadales sistēmas pieslēgumu atbalstam jau šobrīd pastāv Lietuvā.
Vēl par tēmu:
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālāk