Rosinās samazināt elektrības pieslēguma ierīkošanas maksu arī lielas jaudas pieslēgumiem

Ekonomikas ministrija (EM), AS “Sadales tīkls” (ST) un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) tikšanās laikā apspriedušas iespējamos risinājumus un tiem nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas veicinātu efektīvāku sadales tīkla izmantošanu un tādejādi dotu iespēju samazināt sadales tīkla tarifu.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas ir jārisina ST, lai nodrošinātu Latvijas patērētājiem elektroenerģijas piegādi visā Latvijas teritorijā, ir zema elektroenerģijas patēriņš pretstatā lielajai tīkla infrastruktūrai, kura ir pastāvīgi jāuztur. Latvijas patēriņš uz vienu ST klientu ir gandrīz divas reizes zemāks nekā Igaunijā, savukārt tīklu garums Latvijā uz vienu klientu ir gandrīz divreiz lielāks nekā Lietuvā.
Veicinot elektroenerģijas patēriņu, samazinātos tīkla izmaksas uz vienu patērēto enerģijas vienību. Viena no iespējām, kā veicināt patēriņu, ir piesaistīt jaunus elektroenerģijas patērētājus, padarot tiem pieejamāku iespēju pieslēgties ST infrastruktūrai.
Jo īpaši nozīmīgi tas būtu uzņēmumiem, kuri vēlas Latvijā attīstīt ražošanu. Padarot tiem pieejamākas elektroenerģijas pieslēguma iespējas, tiktu veicināta ne tikai efektīvāka sadales tīkla infrastruktūras izmantošana, bet arī sekmīgāka investoru piesaiste un tautsaimniecības attīstība.
Lai varētu īstenot šo iespēju, EM izstrādā un drīzumā ir gatava virzīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus atbalsta principus jaunu sistēmas pieslēgumu ierīkošanai pilnīgi visiem AS “Sadales tīkls” lietotājiem.
Grozījumi paredz noteikt, ka ikviena jauna pieslēguma izbūves izmaksas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā proporcijā tiek sadalītas starp attiecīgo sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru. Līdz šim tikai 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar ievadaizsardzības aparāta lielumu līdz 100A pieslēguma maksu 50% apmērā sedzis sistēmas lietotājs, bet 50% apmērā – sistēmas operators. Līdzīgu principu plānots paredzēt arī attiecībā uz lielākas jaudas pieslēgumiem.
“Šis būtu vēl viens solis Latvijas ekonomikas atdzīvināšanai, tautsaimniecības izaugsmes un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, investīciju vides pilnveidošanai un valsts elektrifikācijai, sekmējot gan jaunu pieslēgumu izbūvi, gan jaudu palielinājumu jau esošiem pieslēgumiem,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Savukārt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pauda atbalstu priekšlikumam, atzīstot, ka šāda pieeja nodrošinās vienlīdzības principu. “Tas nodrošinās vienlīdzības principu attiecībā pret visiem klientiem, veicinās elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju skaita palielināšanos un efektīvu tīkla jaudu izmantojumu. Prognozējam, ka ik gadu šo iespēju izmantotu vairāki simti mūsu klientu,” uzsver S. Jansons.
Atbalstu priekšlikumam pauda arī LEEA, uzsverot risinājuma efektivitāti un ilgtspēju. “Ir gandarījums, ka beidzot valdībā kāds ir gatavs risināt problēmas un censties novērst to cēloņus, nevis tikai cīnīties ar to radītajām sekām. Šādi risinājumi ir daudz efektīvāki un ilgtspējīgāki. Mēs sniegsim visu savu atbalstu šādiem centieniem un palīdzēsim tos virzīt,” norādīja LEEA izpilddirektors Ivars Zariņš.
Kaut arī pieslēguma ierīkošanas izmaksas daļēji tiktu segtas no AS “Sadales tīkls” puses, ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu, tādējādi veidojot arī papildu ieņēmumus no sniegtā sistēmas pakalpojuma un radot sistēmas pakalpojumu tarifu samazinošu efektu nākotnē. Līdzīga pieeja jaunu sadales sistēmas pieslēgumu atbalstam jau šobrīd pastāv Lietuvā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk