Rosinās samazināt elektrības pieslēguma ierīkošanas maksu arī lielas jaudas pieslēgumiem
Ekonomikas ministrija (EM), AS “Sadales tīkls” (ST) un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) tikšanās laikā apspriedušas iespējamos risinājumus un tiem nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas veicinātu efektīvāku sadales tīkla izmantošanu un tādejādi dotu iespēju samazināt sadales tīkla tarifu.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas ir jārisina ST, lai nodrošinātu Latvijas patērētājiem elektroenerģijas piegādi visā Latvijas teritorijā, ir zema elektroenerģijas patēriņš pretstatā lielajai tīkla infrastruktūrai, kura ir pastāvīgi jāuztur. Latvijas patēriņš uz vienu ST klientu ir gandrīz divas reizes zemāks nekā Igaunijā, savukārt tīklu garums Latvijā uz vienu klientu ir gandrīz divreiz lielāks nekā Lietuvā.
Veicinot elektroenerģijas patēriņu, samazinātos tīkla izmaksas uz vienu patērēto enerģijas vienību. Viena no iespējām, kā veicināt patēriņu, ir piesaistīt jaunus elektroenerģijas patērētājus, padarot tiem pieejamāku iespēju pieslēgties ST infrastruktūrai.
Jo īpaši nozīmīgi tas būtu uzņēmumiem, kuri vēlas Latvijā attīstīt ražošanu. Padarot tiem pieejamākas elektroenerģijas pieslēguma iespējas, tiktu veicināta ne tikai efektīvāka sadales tīkla infrastruktūras izmantošana, bet arī sekmīgāka investoru piesaiste un tautsaimniecības attīstība.
Lai varētu īstenot šo iespēju, EM izstrādā un drīzumā ir gatava virzīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus atbalsta principus jaunu sistēmas pieslēgumu ierīkošanai pilnīgi visiem AS “Sadales tīkls” lietotājiem.
Grozījumi paredz noteikt, ka ikviena jauna pieslēguma izbūves izmaksas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā proporcijā tiek sadalītas starp attiecīgo sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru. Līdz šim tikai 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar ievadaizsardzības aparāta lielumu līdz 100A pieslēguma maksu 50% apmērā sedzis sistēmas lietotājs, bet 50% apmērā – sistēmas operators. Līdzīgu principu plānots paredzēt arī attiecībā uz lielākas jaudas pieslēgumiem.
“Šis būtu vēl viens solis Latvijas ekonomikas atdzīvināšanai, tautsaimniecības izaugsmes un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, investīciju vides pilnveidošanai un valsts elektrifikācijai, sekmējot gan jaunu pieslēgumu izbūvi, gan jaudu palielinājumu jau esošiem pieslēgumiem,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Savukārt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pauda atbalstu priekšlikumam, atzīstot, ka šāda pieeja nodrošinās vienlīdzības principu. “Tas nodrošinās vienlīdzības principu attiecībā pret visiem klientiem, veicinās elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju skaita palielināšanos un efektīvu tīkla jaudu izmantojumu. Prognozējam, ka ik gadu šo iespēju izmantotu vairāki simti mūsu klientu,” uzsver S. Jansons.
Atbalstu priekšlikumam pauda arī LEEA, uzsverot risinājuma efektivitāti un ilgtspēju. “Ir gandarījums, ka beidzot valdībā kāds ir gatavs risināt problēmas un censties novērst to cēloņus, nevis tikai cīnīties ar to radītajām sekām. Šādi risinājumi ir daudz efektīvāki un ilgtspējīgāki. Mēs sniegsim visu savu atbalstu šādiem centieniem un palīdzēsim tos virzīt,” norādīja LEEA izpilddirektors Ivars Zariņš.
Kaut arī pieslēguma ierīkošanas izmaksas daļēji tiktu segtas no AS “Sadales tīkls” puses, ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu, tādējādi veidojot arī papildu ieņēmumus no sniegtā sistēmas pakalpojuma un radot sistēmas pakalpojumu tarifu samazinošu efektu nākotnē. Līdzīga pieeja jaunu sadales sistēmas pieslēgumu atbalstam jau šobrīd pastāv Lietuvā.
Vēl par tēmu:
No Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālāk