Rosinās samazināt elektrības pieslēguma ierīkošanas maksu arī lielas jaudas pieslēgumiem
Ekonomikas ministrija (EM), AS “Sadales tīkls” (ST) un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) tikšanās laikā apspriedušas iespējamos risinājumus un tiem nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas veicinātu efektīvāku sadales tīkla izmantošanu un tādejādi dotu iespēju samazināt sadales tīkla tarifu.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas ir jārisina ST, lai nodrošinātu Latvijas patērētājiem elektroenerģijas piegādi visā Latvijas teritorijā, ir zema elektroenerģijas patēriņš pretstatā lielajai tīkla infrastruktūrai, kura ir pastāvīgi jāuztur. Latvijas patēriņš uz vienu ST klientu ir gandrīz divas reizes zemāks nekā Igaunijā, savukārt tīklu garums Latvijā uz vienu klientu ir gandrīz divreiz lielāks nekā Lietuvā.
Veicinot elektroenerģijas patēriņu, samazinātos tīkla izmaksas uz vienu patērēto enerģijas vienību. Viena no iespējām, kā veicināt patēriņu, ir piesaistīt jaunus elektroenerģijas patērētājus, padarot tiem pieejamāku iespēju pieslēgties ST infrastruktūrai.
Jo īpaši nozīmīgi tas būtu uzņēmumiem, kuri vēlas Latvijā attīstīt ražošanu. Padarot tiem pieejamākas elektroenerģijas pieslēguma iespējas, tiktu veicināta ne tikai efektīvāka sadales tīkla infrastruktūras izmantošana, bet arī sekmīgāka investoru piesaiste un tautsaimniecības attīstība.
Lai varētu īstenot šo iespēju, EM izstrādā un drīzumā ir gatava virzīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus atbalsta principus jaunu sistēmas pieslēgumu ierīkošanai pilnīgi visiem AS “Sadales tīkls” lietotājiem.
Grozījumi paredz noteikt, ka ikviena jauna pieslēguma izbūves izmaksas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā proporcijā tiek sadalītas starp attiecīgo sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru. Līdz šim tikai 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar ievadaizsardzības aparāta lielumu līdz 100A pieslēguma maksu 50% apmērā sedzis sistēmas lietotājs, bet 50% apmērā – sistēmas operators. Līdzīgu principu plānots paredzēt arī attiecībā uz lielākas jaudas pieslēgumiem.
“Šis būtu vēl viens solis Latvijas ekonomikas atdzīvināšanai, tautsaimniecības izaugsmes un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, investīciju vides pilnveidošanai un valsts elektrifikācijai, sekmējot gan jaunu pieslēgumu izbūvi, gan jaudu palielinājumu jau esošiem pieslēgumiem,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Savukārt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pauda atbalstu priekšlikumam, atzīstot, ka šāda pieeja nodrošinās vienlīdzības principu. “Tas nodrošinās vienlīdzības principu attiecībā pret visiem klientiem, veicinās elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju skaita palielināšanos un efektīvu tīkla jaudu izmantojumu. Prognozējam, ka ik gadu šo iespēju izmantotu vairāki simti mūsu klientu,” uzsver S. Jansons.
Atbalstu priekšlikumam pauda arī LEEA, uzsverot risinājuma efektivitāti un ilgtspēju. “Ir gandarījums, ka beidzot valdībā kāds ir gatavs risināt problēmas un censties novērst to cēloņus, nevis tikai cīnīties ar to radītajām sekām. Šādi risinājumi ir daudz efektīvāki un ilgtspējīgāki. Mēs sniegsim visu savu atbalstu šādiem centieniem un palīdzēsim tos virzīt,” norādīja LEEA izpilddirektors Ivars Zariņš.
Kaut arī pieslēguma ierīkošanas izmaksas daļēji tiktu segtas no AS “Sadales tīkls” puses, ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu, tādējādi veidojot arī papildu ieņēmumus no sniegtā sistēmas pakalpojuma un radot sistēmas pakalpojumu tarifu samazinošu efektu nākotnē. Līdzīga pieeja jaunu sadales sistēmas pieslēgumu atbalstam jau šobrīd pastāv Lietuvā.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk