Rosina palielināt zīdaiņa pabalstu
Līdz augusta beigām, kad notiks diskusijas par 2014. gada budžetu, jāizvērtē visas politikas iniciatīvas demogrāfijas jomā. Labklājības ministrija (LM), kas sagatavojusi savas prioritātes nākamā gada budžeta kontekstā, uzskata, ka demogrāfijas jautājumus nevar skatīt tikai kopsakarā ar pabalstiem.
No labklājības ministres Ilzes Viņķeles teiktā pēc Demogrāfijas lietu padomes sēdes izriet, ka tieši pakalpojumiem jābūt galvenajam atbalstam ģimenēm ar bērniem, savukārt pabalsti jāizmaksā tikai trūcīgām ģimenēm.
Viens no pabalstiem, kura izmaksa tiks vērtēta tieši no šāda aspekta, ir ģimenes valsts pabalsts. Ministre gan norāda, ka ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem šis pabalsts varētu tikt saglabāts, taču citām ģimenēm atbalsts varētu būt pakalpojumu veidā.
Demogrāfijas jomā tomēr ir plānota arī vecāku un bērna kopšanas pabalstu sistēmas pilnveide. Bērna kopšanas pabalstu LM ierosina nākamgad palielināt no 100 līdz 140 latiem mēnesī. Šo pabalstu maksā līdz bērna pusotra gada vecumam. Tāpat ierosināts palielināt arī minimālo vecāku pabalsta apmēru no 100 līdz 140 latiem un arī to maksāt līdz bērna pusotra gada vecumam. Tāpat, ja viens no bērna vecākiem bērna kopšanas laikā (vecumā līdz pusotram gadam) strādās, viņam paredzēts piešķirt bāzes pabalstu jeb bērna kopšanas pabalstu 140 latu. Pašlaik strādāt un vienlaikus saņemt pabalstu līdz bērna gada vecumam nevar. No bērna pusotra gada vecuma līdz diviem gadiem tāpat kā līdz šim maksās 30 latu pabalstu.
Tomēr plānots ne tikai palielināt šos pabalstus, bet mainīt to izmaksas struktūru, proti, nosakot bāzes bērna kopšanas pabalstu – 140 latu, to maksātu visiem vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotram gadam, savukārt vecākiem, kuri ir sociāli apdrošināti, maksātu klāt starpību – lai sanāktu pilns vecāku pabalsts atbilstoši nomaksātajiem nodokļiem. Bāzes pabalstu (140 latu) maksātu no pamatbudžeta, bet vecāku pabalsta daļu – no sociālā budžeta. Pārējos vecāku pabalsta nosacījumus nav plānots mainīt. Vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta sistēmas pilnveidošanai 2014. gadā papildus nepieciešami 17,98 miljoni latu.
Šī nākamā gada budžeta kontekstā nav vienīgā LM prioritāte. Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai 2014. gadā papildus nepieciešami 37,8 miljoni latu. No nākamā gada plānots arī palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar 1. un 2. grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu u.c.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk