• Tweet

A. Ronis vakar paziņoja par vēlmi pārtraukt darbu valdībā. Savu demisiju ministrs komentē lakoniski – viņam esot viedokļu atšķirības ar koalīciju, un, lai noņemtu spriedzi, viņš pieņēmis lēmumu aiziet.

Tikmēr Ministru prezidents pieļauj, ka galvenais atkāpšanās iemesls ir saistīts ar skandalozo algu palielināšanu valsts kapitālsabiedrībā un ministra nepiekāpšanos algas mazināt. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins sarunā ar Neatkarīgo apliecina – ministra zināma neapmierinātība esot bijusi jaušama jau sen, taču konkrēti tās iemesli nekad netika pieminēti. K. Olšteins gan uzsvēra, ka viņa attiecības ar A. Roni esot koleģiālas un tās nevarētu būt par iemeslu ministra aiziešanai. Politiskajās aizkulisēs gan tiek runāts par pretējo, proti, A. Ronim neesot bijusi simpātiska K. Olšteina darbība un abu amatpersonu starpā valdījušas saspīlētas attiecības.

Satiksmes ministra krēsls vienmēr ir bijis viens no iekārojamākajiem valdības posteņiem, par kuru katra no koalīcijas partijām ir gatava maksāt augstu cenu. Viens no iemesliem – milzīgie valsts pasūtījumi, ienesīgie amati kapitālsabiedrībās un daudzmiljonu infrastruktūras projekti, kuros ir iespēja parūpēties ne tikai par valsts interesēm.

Arī šābrīža valdībai satiksmes ministra portfelis ir sagādājis daudz neērtību. Pirmā politiskā rīvēšanās iezīmējās jau 2011. gada rudenī, kad amatam tika izvirzīts bezpartejiskais A. Ronis. Toreiz atbildību par šo amatu uzņēmās gan Vienotība, gan Saeimas neatkarīgo deputātu sešnieks, taču Nacionālā apvienība uzstāja, ka šāds solis liecinot par koalīcijas vājumu. Tikmēr aizkulisēs vienmēr ir bijušas skaidri noprotamas pašu tēvzemiešu pretenzijas uz šo ministriju, kuru savulaik ir vadījuši gan Roberts Zīle, gan Kaspars Gerhards. Arī šābrīža retorika apliecina, ka VL!TB/LNNK joprojām nav zaudējusi interesi par Satiksmes ministriju.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo apliecina: ja šāda iespēja parādītos, VL!TB/LNNK būtu gatava izvirzīt savu pārstāvi ministra amatam. Tiesa, R. Dzintars uzsvēra: «Satiksmes ministrija nav principiāla.

Ja līdz ar Aivja Roņa aiziešanu sāktos lielākas pārbīdes valdībā, mēs uzņemtos arī jebkura cita ministra portfeli. Galvenais, ko vēlamies, ir līdzsvarot ministriju sadalījumu atbilstoši katras partijas deputātu skaitam Saeimā,» klāstīja R. Dzintars. Politiķis atgādina: kopš valdības izveidošanas spēku samērs Saeimā ir būtiski mainījies – pēc sešu deputātu aiziešanas Reformu partijai (RP) šobrīd parlamentā ir 16 mandātu, kas ir praktiski tāds pats deputātu skaits kā NA frakcijai ar 14 vietām. «Tomēr, neraugoties uz izmaiņām, Reformu partijai valdībā ir piecu ministru portfeļi, kamēr mums tikai divi. Ar šo paziņojumu nevēlamies izvirzīt ultimātus, tomēr premjeram būtu jāzina Nacionālās apvienības viedoklis,» pauda R. Dzintars.

Tiesa, maz ticams, ka pārējie koalīcijas partneri pieļaus, lai A. Roņa aiziešana kļūtu par iemeslu būtiskai spēku pārbīdei valdībā. Premjers uzsver, ka runāt par politisko tirgu vēl esot pāragri, savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa jau norādījusi, ka Vienotība nevirzīšot savu kandidātu satiksmes ministra postenim. Līdzīgi kā iepriekš šim amatam tikšot meklēts kāds bezpartejisks jomas profesionālis. Var prognozēt, ka visuzstājīgāk radušos situāciju centīsies izmantot neatkarīgo deputātu grupa. K. Olšteins Neatkarīgajai sacīja – nevarētu izveidoties situācija, ka Nacionālā apvienība virzītu savu kandidātu. Viņš atgādināja: tad, kad Gaidis Bērziņš atkāpās no tieslietu ministra amata, neviens no koalīcijas partneriem neizteica savas pretenzijas uz šo posteni. «Koalīcijas līgumā ir skaidri norādīts, ka par Satiksmes ministriju atbild Vienotība un neatkarīgo deputātu sešnieks. Nekas nav mainījies. Un nepieciešamības gadījumā mums ir pašiem savi, spējīgi cilvēki,» uzsvēra deputāts. n

***

viedokļi

Filips RAJEVSKIS, politologs:

– Domāju, ka algu skandāls pielika punktu jau sen samilzušam konfliktam. Grūti noticēt, ka premjers nezināja, pie kāda rezultāta novedīs atļauja paaugstināt atalgojumu kapitālsabiedrībās. Taču par vainīgo tika padarīts Aivis Ronis. Šī situācija pierāda, ka Satiksmes ministriju nevar vadīt bezpartejisks cilvēks.

Ar to es domāju nevis biedra karti, bet politisko atbalstu. Nevienam nav šaubu, ka Daniels Pavļuts, lai arī bez biedra kartes, ir Reformu partijas cilvēks, bet Laimdota Straujuma – Vienotības cilvēks. Aivis Ronis bija vienīgais, kuram šīs partejiskās saiknes nebija, tādēļ viņš bieži nokļuva zem politisko skandālu riteņiem.

Uldis AUGULIS (ZZS), kādreizējais satiksmes minitrs:

– Satiksmes ministra postenis ir saimniecisks amats, kur iesaistītas lielas intereses. Gadījumā ar Aivi Roni mēs redzējām, kas notiek, kad bezpartejisks cilvēks tiek raustīts uz visām pusēm, nesaprotot, kas un ko no viņa prasa. Īpaši grūti izturēt šādu situāciju ir tad, ja tiek uzlikti atbildīgie, kuri katru soli mēģina uzraudzīt un koriģēt. Aivis Ronis ir ļoti diplomātisks, inteliģents cilvēks, taču konkrētajā situācijā viņam šīs rakstura īpašības traucēja.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte