• Tweet

“Mēs nevaram risināt problēmas ar to pašu domāšanu, kas tās ir radījusi,” sacījis izspūrušais ģēnijs Alberts Einšteins. Šī doma neliek mierā, redzot Rīgas pilsētas galvenā “karikatūrista” Ušakova, kā arī viņa politiskā “lauleņa” Amerika aktivitātes, jo īpaši latviešu bērnudārzu nozarē.

Pašvaldību vēlēšanas tuvojas, bet sērīgo iznākumu par labu Ušakovam prāto mani kafijas biedri tieši no latviešu partijām. Skatoties viņu bezcerīgi zilajās acīs, saprotu, ka viņi nevēlas spert vienīgo soli, kas atgrieztu Rīgu Latvijā. Šis vienīgais solis ir vienots un atvērts pašvaldību vēlēšanu saraksts. Tāds saraksts, kurā apvienojas partijas, kas nevēlas korumpētu un naidu kurinošu galvaspilsētas politisko vadību. Nedomāju tikai divas pašreizējās domes opozīcijas saujiņas, bet arī citas. Un pats galvenais – saraksts, kur ir bezpartijiski aktīvisti, apkaimju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Ar uzsvaru uz bezpartijiski! Latviešu partiju sektantisms Rīgas vēlēšanām neder.

Pašvaldības vēlēšanās nevarētu būt nekādu ideoloģisku pretrunu starp partijām, kas vēlas pilsētu bez korupcijas un naida. Galvaspilsētas gadījumā gan pastāv zināms ideoloģiskais moments – tā ir Latvijas, nevis Tambovas guberņas galvenā pilsēta. Man nav nekas pret Tambovu un tās vilkiem, vienkārši tā ir cita valsts. Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, bet ārpus šī elementa – viss pārējais ir saimnieciska darbība. Kleptokrātiska un korumpēta vara nav neviena rīdzinieka interesēs. Tieši tāpat rīdzinieku interesēs nav partijas un ģimenes klanu barotņu veidošana pilsētā. Rīdzinieku interesēs nav cilvēktiesību ignorēšana attiecībā uz vismazākajiem – bērnudārza bērniem.

Šobrīd pēc būtības ir atjaunota PSRS laiku situācija – pie varas ir uz Krieviju centrēta pilsētas vadība. Pilsētas kultūras un biznesa dzīvē vērojama izteikta Krievijas dominance ar visu impērisko šovinistisko atribūtu komplektu. Grupējums, kas vada Rīgu, jau sen ir pāraudzis vienas partijas robežas. Tā ir pēc būtības impēriskā un dezorientētā kādreizējo visu tautību bērnus konsolidējoša platforma, kas apaugusi ar dažādiem “krievu pasaules” draugiem, lielu apsulaiņojošu firmu un biznesu tīklu, taustekļiem medijos, tostarp sabiedriskajos.

Bet pretī – mazi sektantiski pašvaldības grupējumi, kas pārstāv sašķelto latviešu opozīciju, – vēlētājam nemotivējoši un vārgulīgi. Divās vēlēšanās tie ir sevi diskreditējuši, zaudējot lielā mērā tieši neveiksmīgas stratēģijas dēļ. Nacionālās apvienības gadījumā kaitējusi arī iepriekšējās frakcijas vadītājas Baibas Brokas saistība ar Rīgas valdošo pāri un pielaides nepiešķiršanas skandāls. Bet “Vienotības” reputācija joprojām nav atkopusies no Solvitas Āboltiņas sāgas. Ja nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās sekos trešais zaudējums Rīgā, tas būs kārtējais trieciens abu partiju reitingiem, kas jau tā nav spoži. Šobrīd reitingu skalā dominē partijas, kas ir spējušas sevi apliecināt ar pašvaldību uzvarām, nevis pašvaldību vēlēšanu zaudējumu sēriju. Tāpēc atvērta (būtībā nepartijiska) vēlēšanu alianse ir vienīgā iespēja, kas vēlētājam var būt saistoša. Neesmu pret partijām vispār, tā ir politiska pašorganizēšanās forma. Baznīcas kori, piemēram, arī ir pašorganizēšanās forma, un man nekas nav pret baznīcas koriem. Vienkārši tas ir Dziesmu svētkiem nepietiekams formāts. Arī sīku partiju frakcijas ir nepietiekams formāts pašvaldību vēlēšanām Rīgā.

Kā vienīgā reālā Rīgas domes “astoņkāja” nostumšanas iespēja šāda atklāta vēlēšanu platformas izveide, protams, radīs pretdarbību. Tur tiks ietverti visi “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” apkalpojošie spēki – dažādi “jurģi”, profesori eksperti, viedokļu paudēji un attiecīgu sabiedrisko aptauju kompānijas ar ilgstošu komentēšanas pieredzi. Bet šādu atvērtu sarakstu gan ir grūtāk sist nekā atsevišķas jau iepriekš diskreditācijas kampaņai pakļautas partijas. Tomēr pretestība būs, un viena no indikācijām būs tas, vai Zaļo un zemnieku savienība piedalīsies šādā atvērtā apvienotā platformā vai arī no tās izvairīsies. Otrais gadījums jau varētu liecināt par savstarpēju, iespējams, ilgtermiņa vienošanos ar “Saskaņu”. Tomēr Rīga nav ZZS tradicionālais elektorālais “spēļu laukums”. Ja ZZS rūp Rīga, tad tā šajā platformā iesaistīsies. Arī jaunā Kaimiņa partija būtu noderīgs šādas platformas komponents, taču šī brīža publiskā Kaimiņa–Lemberga pretstāve un šīs partijas sponsoru devīgums norāda uz citu mērķi.

Ja sarakstā atkal būs viduvējības, tad par tādu, iekšēji spļaudoties, balsos tikai apzinīgākais vēlētājs. Šāds saraksts ir nemotivējošs. Vēlētājam nepieņemamas personas iekļaušana no jebkuras partijas puses ir savas reputācijas graušana. Uzlikt uz galda vecus kāpostus un pēc tam bļaustīties, ka neviens nenāk ēst, nav produktīvi. Vēl vairāk, kāds var iedomāties, ka šādu kāpostu pasniegšana nebūt nav nejaušība.

Pirms pāris nedēļām biju lieciniece nelielam notikumam. Rīgas Lielajos kapos trīs rīdzinieces izpļāva un ar dārza šķērēm iznīcināja latvāņus. Mēnesi mēģināja modināt dažādus dienestus, bet latvāņi to nezināja, plauka un ziedēja. Paņēmušas izkapti, uzlikušas maskas un tērpušās kombinezonos, viņas izgāja cauri Lielajiem kapiem un izpļāva 100 kvadrātmetrus ar saziedējušo, bet, par laimi, vēl nesasēklojušo nešķīstību.

Mums nebūs cita laika un mēs nevaram izlikties, ka šis laiks uz mums neattiecas. Mēs varam celties tikai tagad un darīt tagad.