• Tweet

Dažādi analītiskie pētniecības centri novērojuši, ka pirms Varšavas samita pēdējo nedēļu laikā Krievija izvērš plašu kampaņu pret NATO. Vienlaikus notiek dažādas slēptas militāras operācijas, ko pamanījuši gan dienesti ASV, gan Skandināvijas valstīs, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“ASV veido militāro ielenkumu ap Krieviju un gatavojas karam”, “Militārais konflikts starp Rietumiem un Krieviju kļuvis neizbēgams”, “Amerikas militāristi diktē savu dienaskārtību Eiropā”, “Amerikāņi radījuši slepenus ieročus, kas ļaus no attāluma kontrolēt cilvēku smadzenes”.

Šādus un līdzīgus brīžiem pat fantastikas romānu cienīgus izdomājumus no Krievijas medijiem savos iknedēļas pārskatos apkopojuši Eiropas Savienības analītiķi no organizācijas “East StratCom Task Force”. Gan ES, gan NATO pētnieki secina, ka tuvojoties Varšavas samitam, dezinformācijas apjoms par it kā rietumu agresiju pret Krieviju dienu no dienas pieaug.

“Protams, Varšavas samits neapšaubāmi ir viens no Krievijas propagandas mašinērijas mērķiem. Tas ir skaidri redzams un es domāju, ka šīs informācijas apjoms par šo notikumu pieaugs un būs virknē dažādu stratēģiju no Krievijas puses kā cilvēku apziņās iekrāsot šo notikumu,” stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

“Protams, pirms tādiem notikumiem kā Varšavas samits, jo īpaši pirms tādiem lēmumiem, kas tiks pieņemti, Krievijai ir interese ietekmēt gan sabiedrību NATO sabiedrotajās valstīs, gan arī savu sabiedrību. Tādēļ, protams, mēs varam sagaidīt gan pirms Varšavas samita daudz asākas reakcijas un propagandas kampaņas, gan mums jāgatavojas, ka pēc tam, kad Varšavas samita lēmumi tiks īstenoti, šī te retorika turpināsies un iespējams būs pat vēl daudz asāka,” uzskata Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Plašu Krievijas kampaņu piedzīvo arī Zviedrija un Somija, kas domā par iestāšanos NATO. Zviedrijas Drošības policija SAPO atklājusi, ka Krievijas izlūkdienesti aizvien aktīvāk izspiego dažādus militāros un civilos objektus, lai atrastu vājās vietas, ko varētu izmantot dažādu sabotāžu rīkošanā. Iespējams sakritība, bet īsi pirms 25.maijā Zviedrijas parlaments balsoja, ka NATO spēki varēs izmantot Zviedrijas armijas bāzes un ostas, notika vairāki starpgadījumi. Hakeri uzbruka septiņu Zviedrijas lielāko laikrakstu interneta vietnēm. 19.maijā it kā tehnoloģisku sarežģījumu dēļ vairākas stundas tika paralizēta gandrīz visa Zviedrijas gaisa satiksmes kontroles sistēma. Zviedrijas teritorijā netālu no Krievijas pierobežas pēkšņi pārstāja darboties trīs nozīmīgi mobilo sakaru apraides torņi.

ASV militāristi pēdējā gada laikā novērojuši pastiprinātu Krievijas kuģu un zemūdeņu aktivitāti vietās, kur okeāna un jūras dzīlēs atrodas svarīgi sakaru kabeļi. Kā atsaucoties uz anonīmiem avotiem militārajās aprindās raksta “The New York times”, Krievijas nesen uzbūvētais kuģis “Yantar”, kas it kā paredzēts zinātniskiem pētījumiem, ilgāku laiku novērots Gvantanamo līcī. Vietā, kur zem ūdens atrodas vairāki stratēģiski nozīmīgi sakaru kabeļi. Krievijas mediji ziņo, ka kuģu būvētavā Kaļiņingradā šonedēļ svinīgā ceremonijā sākts būvēt otrs šāds spiegu kuģis.

“Jebkura aktivitāte – zemūdeņu klātbūtne pie kabeļiem, vai Krievijas kuģi, kas parādās pie mūsu ūdeņiem, lidmašīnas vai pēkšņi notiekošās mācības – viss ir uztverams nopietni. Tas, ka mums liekas, ja tā vai cita ziņa ir ierasta, tad mēs šīs ziņas vienmēr uztveram nopietni,” norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V),”Es tikai varu teikt, ka kompleksi paraugoties gada griezumā ar visām aktivitātēm, kas notiek gan militārā, gan nemilitārā sfērā, ir pamats uz tām nopietni reaģēt.”

Arī NATO pētniecības centra STRATFOR pētnieki analizējuši Krievija pastiprināto interesi par komunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina, piemēram, interneta, mobilos un satelīta sakarus. Pētnieki atsaucas uz Krievijas darbībām Krimā, kad tur armija pārņēma kontroli pār telekomunikāciju un interneta sakariem. Neoficiāli ziņojumi liecinot, ka ar Krievijas mēģinājumiem traucēt sakarus jau ir saskārušās ASV un NATO militārās vienības, kas apmeklē pierobežas reģionus Baltijas valstīs. ASV bāzētā pētniecības institūta “Jamestown Foundation” prezidents Glens Hovards sarunā ar “Nekā Personīga” Krievijas rīcību raksturo īsi – tā grib radīt par sevi priekštatu kā par militāru lielvaru un iebiedēt iedzīvotājus Baltijas valstis.

“Iebiedēšana. Es uzskatu, ka katru dienu tā ir iebiedēšana. Mēģinot iebiedēt, ka jūs esat maza un ievainojama valsts, ka viņi nepieņem jūsu vērtības. Tas ir tas, ko Putins izmanto pret cilvēkiem Baltijā. Viņi grib jums likt domāt, ka esat mazi, rietumi jūs neaizsargās, Krievija ir tepat aiz durvīm un viņi ir ļoti spēcīgs militārs spēks. Viņi cenšas parādīt, ka viņu vērtības atšķiras no jūsu vērtībām, jo Baltijā ir Eiropas vērtības. Tikmēr Krievijā ir pavisam citas vērtības – aziātiskas. Gluži kā mongoļiem. Ka mēs jūs iznīcināsim un iegrūdīsim jūrā,” pauž ASV pētniecības institūta “Jamestown Foundation” prezidents Glens Hovards.

Krievijas iebrukums Ukrainā – tas bija iemesls, kāpēc iepriekšējā NATO samitā Velsā izlēma, ka rotācijas kārtībā Latvijā uzturēsies 120 NATO karavīri. Pēc Varšavas sanāksmes Latvija cer, ka uz palikšanu pie mums ieradīsies no 600 līdz 1000 armijnieku. Un NATO uzlabos spēju krīzes gadījumā ātri rīkoties un pieņemt lēmumus.

“Nav jaunums, ka Krievija mēģina paziņot, ka šis viss, ko NATO taisās darīt ir – eskalē situāciju, tas notiek vietā, kur tas nav nepieciešams, protams, kā vienmēr aizmirstot to visu, ko viņi paši ir demonstrējuši, kādus spēkus viņi ir attīstījuši Baltijas jūras reģionā un tepat blakus Baltijas valstīm, kāda veida mācības viņi ir realizējuši iepriekšējos gados. Tajā skaitā visnotaļ agresīvus scenārijus. Bet to viņi aizmirst vai nepiemin un saka, ka šī, manuprāt, ļoti proporcionālā un mērenā atbilde ir tas eskalējošais solis,” stāsta Sārts.

Tikmēr Rinkēvičs norāda, ka galvenais ir ļoti skaidrs politisks lēmums par to, ka NATO spēki šeit ir uz ļoti ilgu laiku. Vaicāts uz cik ilgu laiku, ministrs atbild, ka “tikmēr, kamēr mums būs tāda Krievija kaimiņos, kāda tā tagad ir. Uz tik ilgu laiku arī šeit mēs redzam nepieciešamību izvietot pietiekami nopietnus sabiedroto spēkus, kas varētu veido tā saucamo atturēšanas politiku.”

Esam stāstījuši par Krievijas lidmašīnu un kaujas helikopteru armijas bāzēm, kas atrodas dažu desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Un to, ka mūsu pašreizējais armijas bruņojums neļautu laikus pamanīt zemu lidojošus lidaparātus, ja tie tuvotos Latvijai.

Mums zināms, ka nākam piektdien Latvijas armija no ASV saņems pretgaisa aizsardzības radarus, kas tieši paredzēti, lai atklātu šādus zemu lidojošus objektus.

Savukārt nākamgad Latvija saņems pirmo no trim pasūtītajiem vidējās un tuvās darbības radariem. Cik šīs tehnikas iepirkšana Latvijai izmaksās, to gan Aizsardzības ministrija neatklāj, jo to neļaujot ar ASV kompāniju slēgtais līgums.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/