• Tweet

Latvija ir tiešā veidā ieinteresēta labu kaimiņattiecību uzturēšanā ar Krievijas Federāciju, taču, ne mazāk svarīgi, uz kādiem principiem tiek būvētas šīs kaimiņattiecība, ārpolitikas debatēs norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

“Mums jāspēj atbildēt uz jautājumu – kādu Krieviju mēs gribam redzēt sev kaimiņos? Jo atbilde uz šo jautājumu ir nepastarpināti saistīta ar Latvijas nacionālās drošības interesēm. Es domāju, ka atbilde mums ir skaidra. Mēs gribam redzēt demokrātisku, iekšpolitiski stabilu Krieviju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiek garantētas pilsoniskās brīvības. Mēs gribam redzēt tādu Krieviju, kas respektē starptautisko tiesību normas un kaimiņvalstu teritoriālo nedalāmību. Latvijas nacionālās drošības intereses ir arī saistītas ar tādu Krieviju, kas neīsteno agresīvu ārpolitiku un neapdraud, nekādā veidā, kaimiņvalstu suverenitāti,” sacīja Rinkēvičs.

“Diemžēl aizvadītajā gadā bija vērojami pastiprināti Krievijas Federācijas valdošo aprindu centieni vēstures jautājumus izmantot iekšpolitisku un ārpolitisku uzdevumu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Krievija ir sapinusies pati savā vēsturē un iekšpolitikā – tās dažādās interpretācijas galvenokārt ir vērstas uz dažādu vēstures faktu norises sagrozīšanu,” pauda ministrs.

Pēc viņa teiktā, Krievijas Federācija cenšas atgriezties pie 19. gadsimta nostādnes, ka tikai lielvalstīm pieder neierobežota suverenitāte, savukārt mazo valstu neatkarība un teritoriālā nedalāmība tās drīkst pārkāpt savu interešu vārdā.

“Tādējādi vērojams mēģinājums manipulēt ar starptautiski atzītām vērtībām un normām, tās relativizēt aktuālo starptautisko norišu kontekstā un veidot pamatojumu Krievijas Federācijas pretenzijām uz tiesībām lietot spēku pēc saviem ieskatiem,” sacīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, gada garumā turpinājās Krievijas valsts institūciju spiediens pret cilvēktiesību aizstāvjiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un organizācijām, pret brīvās preses pārstāvjiem.

“Mēģinājums noindēt politiskās opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un pēc viņa atgriešanās Krievijā bez likumīgas aizstāvības turpināt viņu tiesāt policijas iecirknī, ir tikai viens no daudziem faktiem, kas iezīmē negatīvu attīstības tendenci Krievijā. Aizvadītajā gadā Krievija aktīvi turpināja vēstures viltošanu un tās politisko instrumentalizāciju, veicot vēstures faktu tendenciozu atspoguļojumu. Šeit gribētu minēt tikai pāris piemērus – mēģinājumi sniegt ļoti tendenciozu vērtējumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vardarbīgo okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā pirms vairāk nekā 80 gadiem, manipulēšana ar sabiedrisko domu attiecībā uz Otrā pasaules kara cēloņu un seku atspoguļošanu. Mēģinājums attaisnot Staļiniskā totalitārā režīma noziegumus un mēģinot pasniegt tos kā politisku normalitāti. Ar to tiek nodarīts liels ļaunums pašai Krievijas sabiedrībai, jo tiek deformēta tās apziņa un bremzēta modernas demokrātiskas sabiedrības veidošanās,” norādīja Rinkēvičs.

“Mums ir jāapzinās, ka tikai tāda Krievija, kas ir demokrātiska, iekšpolitiski stabila un ievēro visas politiskās un cilvēktiesības un kura respektē starptautisko tiesību normas, dos iespēju sasniegt maksimāli produktīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību visās, tostarp arī ekonomiskajā jomā. Pirms 30 gadiem daudzi no mums piedalījās barikādēs un aizstāvēja brīvību. Tolaik mums palīdzēja demokrātiskā Krievija. Šodien ir mūsu pienākums palīdzēt demokrātiem Krievijā, Baltkrievijā un citur pasaulē,” izteicās ministrs.

Foto: Valsts kanceleja