• Tweet

Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas dēļ būtu pieļaujams lielāks fiskālais deficīts, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Bankas priekšlikumi nodokļu jomā vērsti uz tādas ekonomisko izaugsmi sekmējošas nodokļu politikas izstrādi, kura veicina konkurētspējas un iedzīvotāju labklājības kāpumu. Lai risinātu minētās problēmas, “Nodokļu stratēģijas 20/20” ietvaros Latvijas Banka iesaka samazināt IIN likmi atalgojumam par 3 procentu punktiem (līdz 20%);vienādot ar kapitāla ienākumiem saistītās nodokļu likmes 20% līmenī; reformēt esošo UIN sistēmu, ieviešot 0% likmi reinvestētajai peļņai un 20% likmi izmaksātajām dividendēm; paplašināt PVN reverso (apgriezto) maksāšanas kārtību.

Kā intervijā norādīja Rimšēvičs, Latvijas Bankas piedāvātās nodokļu izmaiņas ir ar nelielu mīnusu valsts budžeta ieņēmumiem 2018.gadā, savukārt 2019. un 2020.gadā jau būtu vērojams pluss.

Savukārt Finanšu ministrijas piedāvājums ir plašāks, un tajā iekļauta arī iecere par diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu un minimālās algas celšanu. Šādam variantam fiskālais deficīts būtu lielāks. Viņš pauž, ka nodokļu reformu vārda Latvijas Banka varētu samierināties arī ar lielāku budžeta deficītu.

Ņemot vērā, ka pēc 2020.gada varētu sarukt Eiropas Savienības fondu apjoms Latvijā, pašlaik esot pēdējais brīdis, kad varam “ielēkt vilcienā”, lai īstenotu šādas nodokļu reforma, uzskata Latvijas Bankas prezidents.

Jau ziņots, ka FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Foto: Latvijas Banka