• Tweet

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kriminālprocesā, kurā viņš apsūdzēts par kukuļņemšanu, prokuratūrai sniedz paskaidrojumus par atpūtas kompleksā “Taureņi” noklausītām sarunām, svētdien ziņo “TV3” raidījums “Nekā Personīga”.

Pirms gada Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam lietā par ceturtdaļmiljona eiro kukuļa pieņemšanu no “Trasta komercbankas” akcionāriem tika noteikti četri drošības līdzekļi. Viņam bija jāiemaksā drošības nauda 100 tūkstošu eiro apmērā. Izbraukt no valsts viņš var tikai ar tiesībsargu atļauju un nedrīkst tuvoties konkrētām personām. Viņam tika noteikts arī liegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus. Rimšēvičs un Eiropas Centrālā Banka liegumu strādāt apstrīdēja Eiropas Savienības tiesā.

Otrdien Eiropas Savienības Tiesa publicēja spriedumu, kas Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pēc gada pārtraukuma ļāva atgriezties darbā. Tajā pašā dienā Latvijas Bankas padome pulcējās, lai lemtu, kā pasargāt darbiniekus, kas liecinājuši lietā pret Rimšēviču, un kā no viņa noslēpt izmeklēšanas informāciju.

Padome nosprieda, ka prezidents tiks izolēts no informācijas par prokurora jautājumiem un uz tām sniegtajām atbildēm. Tāpat viņam nepieejami būs dati par trīs bankām, jo ar tām saistīti pret Rimšēviču sākti kriminālprocesi.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns skaidro, ka “visi jautājumi, kas ir saistīti ar vairākām bankām, kas figurē dažādās lietās, piemēram, ABLV, “Trasta komercbanka” vai PNB – bijusī “Norvik”, šāda informācija pagātnē un nākotnē ir nošķirta, lai netraucētu izmeklēšanas norisi.”

Latvijas Banka radījusi iekšējas informācijas procedūras, kas paredz, kā darbiniekiem jārīkojas, ja Rimšēvičs mēģinātu ietekmēt lieciniekus. Lietas prokurore neuzskata, ka viņš centrālajā bankā varētu slēpt pierādījumus vai ietekmēt lieciniekus.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena norāda: “Ir jau pagājis laiks, un pa šo laiku es esmu ieguvusi Latvijas Bankā tos pierādījumus, kurus, ja viņš būtu tur atradies savā amatā un es vērstos un meklētu šos pierādījumus, tad varētu būt šādi vai tādi… Tas satraukums par to, ka viņi viņam ir pakļauti un ir padoto attiecībās, bet es domāju, ka, ja šāda situācija būs, tad šiem lieciniekiem ir jāreaģē adekvāti. Viņiem, pirmkārt, ir jāziņo procesa virzītājam, ka šāda situācija ir izveidojusies, tad savukārt var iestādies tie nosacījumi, lai piemērotu smagāku drošības līdzekli vai atņemtu drošības naudu.”

Latvijas Bankas prezidents automātiski ir arī Eiropas Centrālās Bankas padomes loceklis. ECB lepojas, ka sargā savu neatkarību. Eiropas Komisijas un ECB vadība par liegumu Rimšēvičam strādāt interesējusies gan sarunās ar Latvijas ministriem, gan premjeru. Krimināllietās savās valstīs figurē arī citi ECB padomes locekļi, bet nevienam no viņiem nav piemērots aizliegums pildīt amata pienākumus. Šādā situācijā Slovēnijas centrālās bankas prezidents gan atkāpās pats.

Rimšēviča lietā tiesa piekrita, ka aizliegums pildīt amata pienākumus pēc būtības ir atcelšana no amata. Ja Latvijas likumi to pieļauj, ja centrālās bankas prezidenta vaina pierādīta tiesā, tad ECB padomes locekļu atcelšanai paredz plašākas iespējas – arī tad, ja ir pamatotas aizdomas par smagu pārkāpumu.

“Ja Latvija būtu pamatojusi ka tiešām ir noticis kaut kas slikts, tad es domāju, ka mēs to lietu būtu zaudējuši,” piebilda Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps.

Tomēr Latvija pierādījumus par Rimšēviča vainu neiesniedza. Pēc sprieduma amatpersonām nācās taisnoties par sakāvi

Par Latvijas pārstāvību atbildīgā Tieslietu ministrija gan noraida to, ka būtu pieļautas kļūdas. Šim spriedumam ir daudz plašākas sekas par Rimšēviča lietu. Ja ar drošības līdzekli jebkura dalībvalsts aizliegs Eiropas Savienības iestāžu amatpersonai ieņemt amatu, tiesībsargiem var prasīt atklāt izmeklēšanā savāktos pierādījumus Eiropas Savienības Tiesai.

“Manā ieskatā Latvija ir darījusi visu, lai savu pozīciju aizstāvētu. Tikai un vienīgi procesa virzītājs var izvērtēt, vai pastāv vai nepastāv risks, ka šie pierādījumi nonāktu līdz otrai pusei,” paziņojusi Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina.

Latvijas nostājas šajā lietā ir apstiprinātas valdības līmenī, slēgtajā daļā. Līdz ar to šis jautājums ir bijis koordinēts pasākums līdz pat Ministru kabineta līmenim. Pozīcijas veidošanā iesaistījās atbildīgās institūcijas, kas viennozīmīgi nav tikai un vienīgi Tieslietu ministrija, jo šis jautājums ir saistīts gan ar KNAB, gan Ģenerālprokuratūras lēmumiem konkrētās tiesvedības stadijas ietvaros. Līdz ar to arī prokurore, izmeklētāja ir piedalījusies pozīcijas sagatavošanā, vienlaikus piedalījās arī Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija. Tā kā šis pasākums un šī pozīcija ir sagatavota primāri šajā vadības grupā un pārrunāta arī valdības līmenī.

Latvijas pozīcijas tiesā skatītas vairākās slēgtās valdības sēdēs. Latvijas pārstāves – Tieslietu ministrijas ierēdnes Irēna Kucina un Jekaterina Davidoviča – nozīmētas ar premjera pilnvarojumu.

“Tā pozīcija no mūsu puses un no manis arī visnotaļ stingra – mēs nedrīkstam publiskot pierādījumus un izgāzt. Primārā ir tomēr Latvijas tiesa,” uzskata bijušais premjerministrs Māris Kučinskis.

Eiropas tiesas sēde notika septembrī. Tobrīd Rimšēviča lietas izmeklēšanā Latvijā tikko bija sākusies pratināšana. Līdz tam viņš izmantoja tiesības neliecināt. Eiropas tiesa pieprasīja Latvijai astoņu dienu laikā iesniegt pierādījumus, kas pamatotu Rimšēviča vainu un viņam piemēroto drošības līdzekli – liegumu pildīt amata pienākumus.

“Tajā brīdī, kad sākās tiesā tā diskusija, ka tiesa – un es pilnīgi piekrītu – tiesai vajadzēja iepazīties, lai viņi objektīvi izvērtētu… Kad radās tā diskusija, kas notiks ar dokumentiem, es uzdevu jautājumu, vai viņi tiks izsniegti tālāk, tad tiesas atbilde bija – jā. Tas nozīmē, ka šī konfidencialitāte netiktu piemērota,” skaidro Jirgena.

To, ka pierādījumi tiktu izsniegti pretējai pusei, apliecina arī tiesas sēdes protokols. Latvija iesniedza 44 dokumentus. Starp tiem bija sarakste starp KNAB, Latvijas Banku, ECB un Vācijas iestādēm par Rimšēviča darbību un lēmumiem it kā par labu “Trasta komercbankai”. Tāpat iesniegti procesuāli dokumenti, piemēram, KNAB lēmums par Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto, kur pieminēti telefonsarunu audioieraksti un atšifrējumi, liecības, kratīšanā izņemti priekšmeti un apskates protokoli, bet nevienu no šiem pierādījumiem Latvija neiesniedza Eiropas tiesai.

“Vienīgais, ko Latvijas Bankas prezidents varēja darīt, ir sākt aizstāvēties. Ja viņam parāda – redziet, te ir tāds pierādījums, ko mēs mēģinām izmantot pret jums. Viņš saka – nu, nē, tas neesmu es vai es tur nebiju, vai es biju citā lietā un tamlīdzīgi,” norāda Kvēps.

“Tad, kad es viņam jūnijā uzcēlu apsūdzību, tad viņš lūdza laiku – tāpat kā daudzas citas apsūdzētās personas – iepazīties ar apsūdzību un sagatavoties liecību sniegšanai. Tas laiks, kas viņam bija nepieciešams, beidzās augustā. Tad viņš izpauda to savu viedokli, tālāk kas sekoja, no viņa puses tika pieteikts lūgums iepazīties ar sarunām, jo publiski jau bija izskanējis, ka ir šīs “Taureņu” pirts sarunas. Likums paredz, ka personai ir tiesības iepazīties, bet viņam pirms tam ir jāsniedz paskaidrojumi. Tā kā tās viņa liecības nesaturēja, es varbūt neiedziļināšos, kādu iemeslu dēļ nesaturēja, tad man bija viņam jāuzdod jautājumi par to visu. Šobrīd mēs esam tikuši tajā procesā, ka viņš šīs sarunas klausās un sniedz paskaidrojumus par to, kas sarunās notiek,” norāda Jirgena.

Decembrī izvērstu viedokli publicēja Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāte. Viņa pauda, ka Latvija no darba atbrīvojusi ECB padomes locekli un atsakās sniegt pierādījumus, kas pamato viņa vainu, lai arī visas lietas, kas attiecas uz ECB, jākontrolē Eiropas Savienības Tiesai. Tā kā Rimšēvičs jau bija sācis liecināt, Latvija uzskatīja, ka risks sagraut krimināllietu nu bija mazāks un centās novērst pazemojošo spriedumu.

“Pēdējā sarunā, kas man bija kā premjeram, [viedoklis] Tieslietu ministrijai un arī prokuratūrai bija, ka mums ir jānodrošina, bet tikai pa šiem kanāliem, kur tiek nodrošināta ierobežotā pieeja, lai tas nenonāk ne publiski, ne arī atbildētāja ziņā. Kas tur tālāk notika, to es vairs nevaru komentēt,” raidījumam izteicās Kučinskis.

Kriminālprocesā tobrīd bija 23 sējumi. Latvija nosūtīja Eiropas tiesai divas vēstules, piedāvājot tos iesniegt.

“Es kā procesa virzītājs biju situācijas ķīlnieks. No vienas puses man gribētos pārliecināt Eiropas Savienības tiesu, ka mums šie pierādījumi ir. No otras puses man ir šī izmeklēšanas interese pēc iespējas ilgāk saglabāt visus savāktos pierādījumus noslēpumā, lai man izdotos savākt tos pierādījumus. Kamēr viņš nezin, kas man ir. Tajā janvārī es nolēmu – ir jau pietiekami daudz, bet tad bija par vēlu. Savukārt vai es to varēju darīt septembrī… Es jau varēju arī septembrī nolikt tās savas izmeklētāja ambīcijas pie malas. Tajā brīdī vēl nebija tā, kas man bija uz janvāri,” skaidro Jirgena.

Tiesa uz Latvijas piedāvājumu atbildi nesniedza, jo tiesvedības mutvārdu daļa jau bija noslēgusies. Pārsteidzošais spriedumā ir tas, ka Eiropas tiesa nevis uzdeva Latvijai rīkoties, bet pati atcēla vienu no četriem Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem.

“Tā arī ir ļoti interesanta vēsture, kāpēc Eiropas Savienības Tiesa tā izdarīja, kāpēc viņi neatstāja Latvijai iespēju pašai kaut ko vēl lemt un darīt. Varētu teikt, ka Latvija izpelnījās ar noteiktu uzvedību pagājušajā gadā,” norāda Rimšēviča advokāts.

Viņš atgādina, ka jau vasarā Eiropas Savienības Tiesa lika Latvijai grozīt Rimšēviča drošības līdzekli, lai viņš varētu savā vietā ECB padomē pilnvarot savu vietnieci. Šī rīkojuma izpilde Latvijā bija lēna. Citi procesā iesaistīte pieļauj, ka Latvijas atteikšanās izpaust pierādījumus varēja izskatīties pēc necieņas pret tiesu vai radīt iespaidu, ka tobrīd izmeklēšanā vēl nebija pietiekami pierādījumu.

Šobrīd nekas neliedz likumsargiem vēlreiz Rimšēvičam noteikt tādu pašu drošības līdzekli, bet tad jārēķinās, ka uz ECB amatpersonu atbrīvošanu izmeklēšanas noslēpums, iespējams, neattiecas, jo par konfidencialitāti tiesas spriedumā nekas nav teikts.

Šī gada nogalē beidzas Rimšēviča pilnvaru termiņš amatā. Fakts, ka Rimšēvičam kopš vasaras nav pielaides valsts noslēpumam, iepriekš apsvērts kā pamats Saeimas balsojumam par viņa atcelšanu. Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma deputātu apņēmība pačibējusi pavisam.

“Eiropas tiesa acīmredzot, lemjot par to, ka nepamatoti Rimšēviča kungs ir atstādināts no Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa [amata], uzskata, ka šī situācija primāri ir jāskatās caur šo prizmu. Ko mēs kā politiķi drīkstam teikt tiesai?” retoriski vaicā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par”).

“Latvijas Bankas prezidentam, lai pildītu savus pienākumus, lai ieņemtu šo amatu Latvijā un Eirozonā – ECB darbā -, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam,” norāda Latvijas Bankas preses sekretārs

Var būt atsevišķi, nedaudzi jautājumi, piemēram, saistībā ar valsts aizsardzības plāniem un tamlīdzīgi, un šādos gadījumos pielaide valsts noslēpumam tiešām ir nepieciešama, taču Latvijas Banka sargā valsts noslēpumu un līdzīgi kā visu pēdējo gadu šos jautājumus skatīs un lems Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Tāpēc šādi jautājumi nenonāks uz prezidenta darba galda.

Foto: F64