Rimšēvičs: Ir jāapsaimnieko valstī esošie resursi, nevis jāprasa papildus nauda
Uzstājoties forumā “Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji.”, Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka ir pēdējais laiks sākt domāt par to, kā labāk apsaimniekot valstī esošos resursus, nevis prasīt papildu naudu.
„Latvijā nav naftas, zelta vai dimantu un vienīgais mūsu rīcībā esošais resurss ir cilvēki. No tā, cik spēcīgs un izglītots tas būtu, atkarīgs tas, kā mēs dzīvosim. Šajā kontekstā jāspēj rast tādi risinājumi, lai īstenotos strukturālās reformas, lai sāktu pieaugt iedzīvotāju skaits, lai notiktu diskusijas par to, kad beidzot sāksim ražot preces ar augstu pievienoto vērtību un kad dzīvosim, neaudzējot ārējo parādu,” sacīja LB prezidents.
Viņš uzsvēta, ka LB jau vairākus gadus piedāvā vairākas reformas un LB kā monetārās politikas veidotājs redz, kur ir asinsrites aizsportojumi, kas neļauj valstij attīstīties.
“Ir skaidrs, kāpēc Latvijas tautsaimniecība neattīstās, kāpēc ekonomika neattīstās un cilvēki brauc prom. Pērn redzējām, ka atlika tikai samazināties struktūrfondiem, lai mēs runātu par krīzi,” pauda Rimšēvics.
Viņš norāda, ka nauda tiek drukāta dienu un nakti, pat tā kā nekad iepriekš.
„Dzirdējām pārmetumus, ka LB smacē tautu un nedod naudu, taču vairāk nekā divi miljardi eiro ieplūduši Latvijas tautsaimniecībā, no kā desmitā daļa iegāja kreditēšanā, taču kreditēšana stāv faktiski uz nulles,” informēja Rimšēvičs.
Viņš atzinīgi vērtēja struktūrfondu pieejamību, taču vienlaikus skeptiski norādīja uz to, ka patlaban īsti neesot atbilžu uz to, ko mēs darīsim, kad to nebūs.
Rimšēvičs arī sacīja, ka valsts amatpersonu zemapziņā dziļi iesēdusies vēlme pārskatīt nodokļu sistēmu, papildu līdzekļus iegūstot uz nodokļu rēķina.
“Baida, ka nākamgad vasarā tā vietā, lai paskatītos uz esošo naudu un tās apsaimniekošanu, mēs atkal prasīsim papildu naudu algām, tehnoloģijām, to darot uz nodokļu pieauguma rēķina, tādējādi atkal pasliktinot visu,” nobažījies Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka šis ir pēdējais laiks, kad nopietni beidzot sākt analizēt, ko darīt ar esošo naudu un kā to apsaimniekot.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk