• Tweet

“Latvija ir valsts, kas ievēro starptautiskās vienošanās, ko tā ir uzņēmusies, un komisija nevar virzīt jautājumu par starptautisku līgumu denonsēšanu, demontējot pieminekli, taču mēs varam aicināt atbildīgās iestādes apsvērt Uzvaras pieminekļa nosaukuma maiņu,” trešdien, 30. martā, pēc sēdes sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Sēdē deputāti sprieda par kolektīvā iesnieguma par Uzvaras pieminekļa demontāžu virzību.

Sēdē komisijas priekšsēdētājs uzsvēra Ārlietu komisijas kompetenci, skatot jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu, – vērtēt starptautisko tiesību, vienošanos un no tām izrietošo Latvijas starptautisko saistību izpildi.

Pamatojoties uz 1994. gada 30. aprīlī noslēgtajiem līgumiem ar Krievijas Federāciju, nav tiesiska aspekta, kas ļautu demontēt Uzvaras pieminekli, nepārkāpjot starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies, parakstot attiecīgos līgumus. Starptautisko līgumu izpildi uzrauga Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, un Latvijas interesēs ir apliecināt, ka tā ievēro savas saistības, uzsvēra Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Deputāti akcentēja, ka starptautiskie līgumi neliedz attīstīt ap monumentu esošā Uzvaras parka teritoriju, un sprieda, ka parka teritorijas turpmākā attīstība jāskata arī konceptuāli, uzmanību pievēršot kā vēsturiskajiem, tā juridiskajiem aspektiem.

Tāpat deputāti uzsvēra, ka šobrīd, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā, nav piemērots brīdis, lai lemtu par Uzvaras pieminekļa demontāžu, jo tas var saasināt spriedzi sabiedrībā un ietekmēt drošības situāciju.

Sēdes noslēgumā deputāti lēma sagatavot komisijas vēstuli Rīgas domei ar aicinājumu veikt Uzvaras pieminekļa tehnisko ekspertīzi, uz ekspertīzes laiku ierobežojot piekļuvi objektam. R.Kols norādīja, ka pēc pieminekļa spridzināšanas mēģinājuma 1997.gadā šāda ekspertīze nav veikta un tas apdraud sabiedrības drošību un veselību.

Vēstulē deputāti aicinās Rīgas domi arī nekavējoties lemt par informatīvi skaidrojošu plākšņu izvietošanu pieminekļa tuvumā un mainīt monumenta nosaukumu atbilstoši tā statusam un vēsturiskajai nozīmei, jo starptautiskās saistības to neliedz darīt.

Tāpat deputāti lēma uzdot Tieslietu ministrijai līdz šā gada 15.aprīlim sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.

2019. gadā Saeimas Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izskatīšanai tika nodots 10822 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Līdz šim notikušas četras Ārlietu komisijas sēdes un viena abu komisiju kopsēde, informēja R.Kols. Komisijas priekšsēdētājs aktualizēja arī nepieciešamību izveidot darba grupu, lai izvērtētu Uzvaras parka turpmāko attīstību.

Foto: F64