• Tweet

Īstenojot vērienīgo Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu, sabiedrībai atvērtu kultūras baznīcu. Līdztekus reliģiskajai darbībai tiek plānota jaunu telpu izveide izstāžu, koncertu, konferenču rīkošanai, tiks atjaunots baznīcas tornis un ērģeles, taču projekta tālākai virzībai jārisina zemes piederības jautājums, ceturtdien baznīcas organizētajā preses konferencē sacīja Andris Kronbergs, viens no Sv. Pētera baznīcas rekonstrukcijas projekta autoriem, SIA “Arhis Arhitekti” valdes loceklis.

Baznīcas jaunais īpašnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums, kopš baznīcas pārņemšanas no Rīgas domes 2022. gadā ir daudz paveicis baznīcas sakārtošanā – restaurēta fasāde, hermetizēti logi, atjaunots galvenās ieejas portāls u.c. Taču, lai baznīcu attīstītu atbilstoši Saeimas īpaši pieņemtajam Sv. Pētera baznīcas likumam, tiek plānota virkne pārveidojumu atbilstoši baznīcas jaunajām funkcijām.

Kā uzsvēra A. Kronbergs, Sv. Pētera baznīcas rūpīga izpēte gada garumā atklājusi, ka ēkai nav lielu konstruktīvu problēmu, struktūras ir stabilas.

Viens no plānotajiem darbiem ir baznīcas ieejas mezgla attīstība, lai uzlabotu iekļūšanu dievnamā, padarītu to ērtāku, drošāku lielam cilvēku skaitam un ēkā vienlaikus varētu notikt dažādi pasākumi.

Tāpat rekonstrukcijas iecere paredz arī baznīcas skatu torņa pārbūvi, kas šobrīd neatbilst mūsdienīga tūrisma objekta prasībām, jo lifts pieejams tikai trešajā stāvā un daudziem cilvēkiem nav sasniedzams. Baznīcas tornī plānots izbūvēt arī jaunu kāpņu sistēmu, kas ļaus pilnvērtīgi piekļūt telpām visos torņa stāvos.

Savukārt baznīcas ziemeļu daļā iecerēts veidot jaunu, vizuāli iederīgu vienstāvīgu piebūvi augstumā līdz esošo logu apakšējam līmenim, lai nodrošinātu labāku apmeklētāju plūsmu un nodrošinātu ērtas, plašākas telpas draudzei. Baznīcas otrajā stāvā plānots izbūvēt balkonu, paverot plašāku skatu uz baznīcas iekštelpām, kā arī atjaunot baznīcas ērģeles, bet pagrabstāvā – izbūvēt jaunas saimniecības telpas.
Vēl viena nopietna rekonstrukcijas iecere paredz pazemē zem Reformācijas laukuma iepretī baznīcas galvenajai ieejai izbūvēt daudzfunkcionālu pazemes stāvu ar konferenču centru, kas kalpotu arī kā patvērums iedzīvotājiem kara draudu, dabas stihiju vai citu apdraudējumu situācijās.

Arī skaistās baznīcas bēniņu telpas varētu tikt atjaunotas un izmantotas bibliotēkas, muzeja vai citām vajadzībām, sacīja A. Kronbergs. Arhitekts uzsvēra, ka daudzie darbi un ieceres plānotas ar tolerantu attieksmi pret vēsturisko celtni. Taču, lai rekonstrukcijas ieceres īstenotu, ir svarīgi risināt zemes jautājumus un baznīcai jāatgūst savi vēsturiskie zemes īpašumi ap baznīcu.

Stefans Meisners, Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma valdes priekšsēdētājs, pauda cerību, ka zemes jautājumu izdosies atrisināt. Šobrīd notiek sarunas ar Rīgas domi, kas ir informēta par baznīcas rekonstrukcijas ieceri.

Matīss Apsītis, SIA “ARENSO” būvinženieris, viens no Sv. Pētera baznīcas būvkonstrukciju būvizpētes veicējiem, sacīja, ka 1960. gados būvētās baznīcas konstrukcijas ir labā tehniskā stāvoklī. “Rūpīgas būvizpētes laikā guvām pārliecību, ka ēka ir droša, tajā var veikt plānotos uzlabojumus gan torņa iekšpusē, gan sānu kapelās. Arī pagraba izbūve ir pieļaujama, bet jāievēro piesardzība un tas jādara korekti un kvalitatīvi, ne pēc zemākās cenas principa,” sacīja Matīss Apsītis.

Anna Ancāne, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja, pauda gandarījumu par kvalitatīvo baznīcas rekonstrukcijas vīziju un uzsvēra, ka ir sācies jauns posms Svētā Pētera baznīcas atjaunotnē.

Eksperte uzsvēra, ka dievnams gadsimtu gaitā vairākkārt piedzīvojis ievērojamus, savulaik modernus un drosmīgus pārveidojumus. “Process ir ceļa sākumā, tā īstenošanā gaidāmi lieli izaicinājumi, taču Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kopumā atbalsta atjaunošanas vīziju. Ņemot vērā, ka ikoniskais dievnams ir viens no Rīgas vēsturiskā centra galvenajiem objektiem, pilsētas vertikālā ass, bez kura nav iedomājama Vecrīgas panorāma, tā pārveidei jānotiek ļoti uzmanīgi. Nākamajos projektēšanas posmos notiks idejas detalizācija un precizēšana, kam jānotiek, maksimāli saudzējot oriģinālo substanci,” sacīja A. Ancāne.

Paredzams, ka atjaunošanas darbi Sv. Pētera baznīcā notiks pakāpeniski, baznīcu saglabājot atvērtu apmeklētājiem. S. Meisners pauda cerību, ka darbi varētu tikt uzsākti pēc gada, jo projektēšana un dokumentu saskaņošana prasīs laiku.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums pēdējos gados organizējis daudz dažādu pasākumu baznīcas atdzimšanai. 2024. gadā Sv. Pētera baznīcā notika 96 dažādi koncerti, no tiem 88 – bez ieejas maksas. Pērn notika arī 54 dievkalpojumi latviešu valodā, 68 – vācu valodā, kā arī trīs ekumēniskie dievkalpojumi.

Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, ievērojams gotikas stila 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Reformācijas kustības šūpulis ne tikai Latvijā, bet visā Livonijā. Līdz 2022. gadam baznīcu apsaimniekoja Rīgas dome. 2022. gada martā Saeima pieņēma īpašu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu”, baznīcu nododot vēsturiskajam īpašniekam un tagad tā pieder Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam, kas sācis unikālā dievnama atjaunošanu. Vācijas parlaments ir paredzējusi piešķirt baznīcas rekonstrukcijai vairāk nekā 33 miljonus eiro.