• Tweet

Lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Rīgas domes vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī, tiks izmantota iepriekšējās vēlēšanās ar būtiskiem traucējumiem strādājošā SIA “Soaar” veidotā vēlētāju ziņu elektroniskās apmaiņas lietojumprogramma. Valsts kontrole (VK) uzsver, ka vēlēšanās izmantojamām informāciju sistēmām jāatbilst noteiktām drošības prasībām un to ieviešana nedrīkst būt sasteigta un nepietiekami finansēta. Pretējā gadījumā ir apdraudēta vēlēšanu norise kopumā, ieskaitot datu drošību un integritāti, kā arī vēlētāju vēlmi piedalīties vēlēšanās.

20. jūnijā izsludinātie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā paredz iespēju vēlētājiem 29. augusta Rīgas domes vēlēšanās balsot ne tikai savā vēlēšanu iecirknī, bet arī jebkurā citā Rīgas vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā un iepriekšējās balsošanas dienās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Līva Laizāne Neatkarīgajai skaidro, ka šī pakalpojuma nodrošināšanai ir iespējams pielāgot tikai 2019. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās izmantoto tehnisko risinājumu, jo izstrādāt citu risinājumu dažu mēnešu laikā ir tehniski neiespējami. Pēc CVK aplēsēm, vēlētāju ziņu elektroniskās apmaiņas lietojumprogrammas pielāgošanai un darbības nodrošināšanai Rīgas domes vēlēšanās nepieciešami 30 075 eiro.

Dārga un problemātiska

Eiropas Parlamenta vēlēšanas pērn bija pirmās, kurās vēlētājiem tika dota iespēja balsot klātienē citā iecirknī. Visās iepriekšējās EP vēlēšanās to varēja darīt tikai noteiktā iecirknī. Šādu, visnotaļ modernu pakalpojumu rekordīsā laikā (23 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas) par 111 tūkstošiem eiro apņēmās veikt SIA “Soaar”. Diemžēl pirmās problēmas ar datu tiešsaistes sistēmu parādījās jau pirmajā tās lietošanas dienā – 2019. gada 22. maijā, taču tās bija īslaicīgas (ilga aptuveni vien piecas minūtes) un vēlēšanu procesu būtiski nekavēja. Lai uzlabotu sistēmas darbu, naktī no 22. uz 23. maiju tika veikts programmatūras atjauninājums, kas sistēmu, programmētāju valodā runājot, salauza. 23. maijā sistēma vispār nedarbojās. Tās darbība tika atjaunota tikai 24. maija pēcpusdienā. Lai dotu vēlētājiem vairāk laika balsošanai, tika nolemts iecirkņu darba laiku 24. maijā pagarināt par četrām stundām, kas attiecīgi prasīja papildu izmaksas (aptuveni 132 tūkstošus eiro) no valsts budžeta.

Tehniskām problēmām šoreiz gatavi

Arī gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās ir iecerēts izmantot šo pašu risinājumu, cerot, ka tas šoreiz strādās gludi.

“Taisnība, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās datu apmaiņas risinājumam tika novērotas tehniskas problēmas, taču jāņem vērā, ka šajās vēlēšanās šis risinājums tika izmēģināts pirmo reizi, turklāt tehniskās problēmas cēlonis nebija pašā sistēmā, bet ārpus sistēmas, un tas tika operatīvi novērsts, sadarbojoties iesaistītajām iestādēm, un pēc tam risinājums darbojās labi. Tomēr, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu pieredzi, ka tehniskie risinājumi var kādu laiku nedarboties, kaut vai tikai gadījumā, ja iecirknī nebūtu pieejams internets vai elektrība, grozījumi paredz iespēju cita iecirkņa vēlētājam šādā krīzes situācijā nobalsot reģistrācijas aploksnē. Citiem vārdiem, balsojuma fiksēšana reģistrācijas aploksnē dos iespēju vēlētājam nobalsot, un iecirkņa komisijai vēlētājam balsošana nebūs jāatsaka, kā tas bija Eiropas Parlamenta vēlēšanās,” stāstīja Līva Laizāne.

Šāds risinājums – balsošana reģistrācijas aploksnēs līdz šim ir izmantots pasta balsošanā, nododot balsi glabāšanā Saeimas vēlēšanās un nodrošinot balsošanu slimnīcās EP vēlēšanās. Princips ir vienkāršs – vēlētāji, kuri balso reģistrācijas aploksnē, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, vēlētājam izsniedz reģistrācijas aploksni, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, anonīmu vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmju komplektu. Vēlētājs nobalso noteiktajā kārtībā, pēc tam ievieto vēlēšanu aploksni reģistrācijas aploksnē, aizlīmē to un iemet vēlēšanu kastē. Sistēmas darbībai atjaunojoties, iecirkņa komisija sistēmā pārliecinās, vai vēlētājs jau nav reģistrēts citā iecirknī. Ja vēlētājs nav nobalsojis citā iecirknī, vēlētājs tiek pārreģistrēts attiecīgā iecirkņa vēlētāju sarakstā, un viņa balsojums tiek līdzskaitīts. Ja vēlētājs laikā, kamēr sistēma nedarbojas, ir nobalsojis citā iecirknī, tad balss, ko vēlētājs ir nodevis reģistrācijas aploksnē, tiek anulēta.

CVK

Vēlētājiem ērtāk

Līva Laizāne nosauc vairākus argumentus, kāpēc CVK rosināja Ministru kabinetam apsvērt izmantot EP vēlēšanu risinājumu arī ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās: “Iespēja balsot jebkurā iecirknī atvieglo dalību vēlēšanās vēlētājiem sociālās aprūpes namos un slimnīcās. Piemēram, līdz šim pašvaldību vēlēšanās savā atrašanās vietā vēlētājs varēja balsot, ja vēlēšanu dienā atradās sava iecirkņa teritorijā. Līdz ar to vēlētāji sociālās aprūpes iestādēs, ja viņiem tajā nebija deklarēta dzīvesvieta, varēja piedalīties, ja laikus mainīja vēlēšanu iecirkni.”

Savukārt, ja vēlēšanu laikā gadījās nokļūt slimnīcā, tad iespēja piedalīties vēlēšanās bija tikai tad, ja slimnīca atradās vēlētāja iecirkņa teritorijā. Tāpat iespēja balsot jebkurā iecirknī atvieglos dalību vēlēšanās arī vēlētājiem, kuru faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atšķiras un kuri nebūs paguvuši nomainīt vēlēšanu iecirkni salīdzinoši īsajā iecirkņa maiņas periodā, kāds tas ir ārkārtas vēlēšanu gadījumā (divas nedēļas). Turklāt, ņemot vērā, ka Rīgas domes vēlēšanas notiks Covid-19 infekcijas apstākļos, nevar izslēgt krīzes situāciju, ka kādam no iecirkņa darbiniekiem, piemēram, vēlēšanu nedēļā tiek konstatēta saslimšana, kas savukārt nozīmē, ka pārējiem iecirkņa komisijas darbiniekiem būs jāievēro pašizolācija, un iecirkni var nākties slēgt. Ja būs iespēja balsot jebkurā iecirknī, tad šī iecirkņa vēlētāji varēs nobalsot jebkurā citā iecirknī, kas pretējā gadījumā nebūtu iespējams. Tādējādi nebūs apdraudēti vēlēšanu rezultāti, uzsver Līva Laizāne.

Iespēja balsot katram tuvākā vai ērtākā iecirknī ir svarīga ‒ to apliecina fakts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā, kad pirmo reizi tika izmantota iespēja balsot citā iecirknī, to izmantoja aptuveni 32 tūkstoši cilvēku jeb aptuveni 7 procenti no visiem, kuri piedalījās šajās vēlēšanās. Ja informācijas apmaiņas sistēma būtu strādājusi korekti, tā būtu lietota vairāk.

Valsts kontrole norāda uz riskiem

Valsts kontrole (VK), veicot Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada pārskata revīziju, norādīja, ka vēlēšanās izmantojamām informāciju sistēmām jāatbilst noteiktām drošības prasībām un to ieviešana nedrīkst būt sasteigta un nepietiekami finansēta. “Neievērojot minēto, ir apdraudēta vēlēšanu norise kopumā, ieskaitot datu drošību un integritāti, kā arī vēlētāju vēlmi piedalīties vēlēšanās. Ja process cilvēkiem nav ērts, valsts sniegtais serviss rada neapmierinātību, negācijas un kompromitē valsts reputāciju iedzīvotāju acīs,” teikts VK revīzijas ziņojumā.

VK pauž, ka arī 2020. gadā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu norisē plānots izmantot e-pakalpojumu kopsummā par 499 402 eiro, un tas esot gandrīz uz pusi dārgāk nekā šāda pakalpojuma iegāde EP vēlēšanu vajadzībām. “Šobrīd bez papildu analīzes ir grūti novērtēt, vai šāds būtisks izmaksu pieaugums skaidrojams ar apstākli, ka pasākums ir neplānots un sākotnēji (līdz ārkārtas situācijas izsludināšanai) īsā termiņā īstenojams, taču nevar izslēgt arī vienīgā piegādātāja iespējamā cenu diktāta efektu. Turklāt Valsts kontrole jau vairākkārt ir norādījusi, ka jau ilgstoši vēlēšanu elektroniskais process atkarīgs no viena un tā paša komersanta sniegtajiem e-pakalpojumiem un piedāvātās līgumcenas, un pastāv iespēja, ka tas var radīt risku vēlēšanu norises e-pakalpojuma nodrošināšanai nākotnē, piemēram, gadījumā, ja kādā no CVK organizētajiem iepirkumiem SIA “Soaar” nolemtu vairs nepiedalīties, bet citu komersantu piedāvājumi netiktu iesniegti,” uzsver VK.

Foto: CVK