• Tweet

Rīgas pašvaldība veiks plašus parku, skvēru un citu zaļo zonu labiekārtošanas un atjaunošanas darbus, piesaistot ievērojamus Eiropas struktūrfondu līdzekļus.

Kopumā pilsētas zaļās zonas sakārtošanā tiks ieguldīti apmēram 2,5 miljoni latu no pilsētas budžeta līdzekļiem un 4,7 miljoni latu no Eiropas Savienības fondiem.

Par šiem līdzekļiem tiks sakārtota Lucavsala, teritorija apkārt Māras dīķim, AB dambim, Grīziņkalns un tā apkārtne, Pļavnieku parks, u.c. vietas. Pašvaldība jau veikusi vērienīgus Lucavsalas ziemeļu daļas sakopšanas darbus, attīrot to no pamestiem mazdārziņiem. Šodien Lucavsalu apmeklēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, vicemērs Andris Ameriks un pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.

„Tik lielus līdzekļus pilsētas parku un zaļo zonu sakārtošanā pašvaldība nav ieguldījusi vismaz pēdējos desmit gadus. Mēs atjaunosim slaveno arhitektu veidotos Grīziņkalnu un Ziedoņdārzu, pirmo reizi 20 gadu laikā Rīgā top jauns parks – Pļavnieku parks, un arī tiek ierīkotas jaunas, labiekārtotas atpūtas zonas, kā tas būs Lucavsalā,” atzīme Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

„Rīdzinieki varēs baudīt pilnvērtīgu atpūtu pie dabas, sakoptā vidē, neizbraucot no pilsētas. Jau uz pilsētas svētkiem iedzīvotāji varēs apmeklēt Lucavsalu, kur līdz tam laikam tiks ierīkots zāliens, celiņi un pludmale,” norāda domes priekšsēdētājs.

Lucavsala:

Salas ziemeļu daļa ir attīrīta no pamestajiem mazdārziņiem, darbi tika sākti 2011.gada novembrī.
Plānota teritorijas labiekārtošana, tajā skaitā, Lucavsalas atpūtas parka un skeitparka ierīkošana, zāliena ierīkošana, skriešanas takas izveide, piebraucamā ceļa uzlabošana, pludmales volejbola laukuma ierīkošana, šķembu klājuma laukuma ierīkošana, Mazās Daugavas upes gultnes izpēte pie salas smilšainā krasta, guļbaļķu solu ar galdiem un atkritumu urnām uzstādīšana, bērnu laukuma aprīkošana u.c. darbi.
Parka iekārtošanā plānots investēt apmēram 600 000 latu. Šogad parka izveidē plānots ieguldīt ap 300 000 latu.
Videonovērošanas un apgaismojuma ierīkošana izmaksās vēl papildus no apmēram 77 000 līdz 98 000 latu.
Visus darbus plānots pabeigt nākamajā gadā, bet līdz šī gada pilsētas svētkiem augustā tiks izveidota pludmales atpūtas zona, ierīkoti celiņi, izveidoti zālāji un uzstādīts apgaismojums.

AB dambis:

Plānota brauktuves un gājēju ietves seguma rekonstrukcija un paplašināšana, tajā skaitā, betona plākšņu nomaiņa un betona bruģa ieklāšana, ceļa apmaļu uzstādīšana, bērnu laukuma ierīkošana un citi darbi. Ietvēm paredzēts ieklāt segumu, kas ir piemērots skrituļošanai. Uzstādīs arī soliņus. Dambja sakārtošanā plānots ieguldīt no 145 000 līdz 168 000 latiem (atkarībā no darbu apjoma un izmantoto materiālu izvēles). Apgaismojuma uzstādīšana izmaksās 217 700 latus. Savukārt videonovērošana izmaksātu vēl papildus apmēram 26 000 latu.
Darbus plānots pabeigt līdz pilsētas svētkiem.

Māras dīķis:

Projekts paredz vairākās kārtās izveidot atpūtas zonu, rekonstruēt celiņus un apstādījumus dīķa Ziemeļrietumu pusē, izbūvēt veloceliņu. Plānota dīķa tīrīšana un krasta līnijas rekonstrukcija, krastmalas nostiprināšana un biotopu izveide.

Teritorijas daļā pie Mārupes ielas paredzēts remontēt celiņus, ierīkot apstādījumus, rekonstruēt rotaļu un sporta zonu. Dīķa austrumu krastā paredzēts remontēt ceļu un laukumu, izveidot parka ieejas zonu, kā arī atjaunot un izveidot apstādījumus gar privāto īpašumu robežām, aizsedzot žogus. Labiekārtojot atpūtas zonu, paredzēta laipu un skatu laukumu ierīkošana, laivu piestātnes izveide un mākslas objektu izvietošana.

Plāna realizācija notiek pakāpeniski, katru gadu paveicot kādu daļu no iecerētajiem darbiem. Šogad no Rīgas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem Māras dīķa labiekārtošanai atvēlēti 173 400 latu. Par šiem līdzekļiem paredzēts nostiprināt krastu, remontēt celiņus, izveidot Zaļo veloceliņu, izrakt smiltis dīķa austrumu galā, kā arī veikt dažādus labiekārtošanas darbus, piemēram stādīt kokus, remontēt soliņus, uzlabot un krāsot dažādus objektus. Minētos darbus paredzēts pabeigt līdz rudenim.

Grīziņakalns:

Parkam ir vairāk nekā 100 gadu ilga vēsture, to veidojuši slavenie Rīgas ainavu arhitekti G.Kufalts un A.Zeidaks. Taču nu jau vairākus desmitus gadu Grīziņkalna parkā nav notikuši nekādi labiekārtošanas darbi. Tas izskatās pamests un nepievilcīgs. Daudzviet lapu koki saauguši pārāk cieši, savukārt skujukoki ir izstīdzējuši. Celiņu segums nolietojies, ziemciešu stādījumi ir iznīkuši. Nožēlojamā stāvoklī ir parka soliņi, Lutauša skulptūras kompozīcija, kādreizējais bradājamais baseins bērniem.

Parka atjaunošanas projekta ietvaros plānots bojāto un pāraugušo koku vietā iestādīt 34 jaunus, vairāk nekā 4 982 krūmu un vīteņaugu, ap 1 300 rožu. Pilnībā tiks atjaunots celiņu segums, atsevišķi ar speciālu marķējumu iezīmēti ceļi, pa kuriem var pārvietoties vājredzīgi cilvēki. Tiks paredzēti arī celiņi riteņbraucējiem. Parkam tiks izveidots jauns apgaismojums, izmantojot vēsturiskā stilā veidotas laternas. Parka augšējā terasē plānots izveidot estrādes vietu – ieklāt atbilstošu segumu, lai pasākumu laikā te varētu izvietot mobilu estrādi. Projektā plānots atjaunot bradājamo baseinu, kas vēsturiski bija viens no atraktīvākajiem parka elementiem. Bērnu rotaļlaukums tiks krietni paplašināts. Domājot par iespēju izmantot Grīziņkalnu sportiskām aktivitātēm, izveidos aktīvās atpūtas laukumu ar āra trenažieriem. Tiks atjaunota vēsturiski vērtīga koka ēka – 1903. gadā celtā dārznieka māja, kā arī izvietotas sabiedriskās tualetes. Tā kā jau pašlaik parks tiek izmantots pastaigām ar suņiem, tad paredzēts izveidot speciālu labiekārtotu laukumu šim nolūkam, lai pārējā parka teritorijā veidotu drošāku atpūtu citiem parka apmeklētājiem. Suņu pastaigu laukumā tiks izvietoti speciāli konteineri dzīvnieku ekskrementiem, lai saglabātu parka vidi tīru. Parka labiekārtošanas projektu paredzēts īstenot līdz 2013.gada beigām.

Miera dārzs:
Miera dārzs atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Katoļu ielā 18, starp Katoļu, Kalupes, Daugavpils un Jēkabpils ielu, un tas ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis.

Parks atklāts 1930. gadā jūnijā. Tā centrālo ieeju no Katoļu ielas rotāja tēlnieka Riharda Maura skulptūra “Memento Mori” kā simbols vecajiem Brīvajiem kapiem. Pēc arhitekta Osvalda Tīlmaņa projekta 1930. gadā parkā uzbūvēta koka estrāde, bet 1931. gadā uzbūvēts saldējuma kiosks. Gadu vēlāk Miera dārzā uzcelta arī sausā ateja ar septiņām vietām.

Patlaban Miera dārza būves ir sabrukuma stāvoklī: estrāde nodegusi, no tās atlicis tikai pamats, bērnu rotaļu sektors ar bradājamo baseinu padomju varas gados ir sabrucis un tiek izmantots par neoficiālu komposta laukumu, savukārt tēlnieka Riharda Maura veidotās dekoratīvās vāzes pamats sabrucis, bet vāzes pamatam pretī padomju varas gados uzceltā publiskā tualete izdemolēta. Parkā esošās kanalizācijas un ūdensvada sistēmas ir sabrukušas un to akas nedarbojas.

Rekonstrukcijas gaitā Miera dārzā tiks atjaunots gājēju celiņu segums, kāpnes un atbalsta sienas, uzstādītas tūrisma norāžu, atjaunoti soliņi, nodrošināts apgaismojums un veikta inženierkomunikāciju nomaiņa. Plānots atjaunot bērnu atpūtas laukumu un veikt teritorijas apzaļumošanu, kā arī izbūvēt sabiedriskās tualetes.

Ziedoņdārzs:

Dārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939. gadā, nojaucot pamestas artilērijas noliktavas. Parka sākotnējā iecere – plaši zālieni, nokrāsās kontrastējoši koki un krūmi, daudz ziemciešu stādījumu. Vēlāk šeit uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam, izveidota strūklaka, bradājamais baseins bērniem. Tas sen vairs nedarbojas, celiņu segums ir nolietojies, tualetes nedarbojas, rožu un citu ziemciešu stādījumi ir noplicināti, koki un krūmi – nekopti.

Īstenojot Ziedoņdārza revitalizācijas projektu, tiks nomainīts celiņu klājums, paplašināts laukums pie strūklakas, to papildinot ar krāšņiem rožu stādījumiem. Bērnu rotaļlaukumā tiks uzstādītas jaunas iekārtas, izveidots plašs bradājamais baseins. Tiks uzstādīti jauni, ērti soliņi, izveidots apgaismojums. Plānots atjaunot arī 1928. gadā celto dārznieka namiņu, ierīkot tualetes.

Projekts par Grīziņkalna, Ziedoņdārza un Miera dārza teritorijas revitalizāciju uzsākts 2011. gadā, tas tiks pabeigts 2013. gadā. Kopējās izmaksas ir 5 268 283 lati, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 85% (4 478 040 lati), savukārt Rīgas domes līdzfinansējums ir 15% (790 243 lati).

Projekta ietvaros paredzēta arī Pļavas, Zaķu, Lienes (posmā no Avotu līdz Krāsotāju ielai), Sparģeļu, Ž. Lipkes, Jēkabpils (posmā no Daugavpils ielas, Ž. Lipkes ielas virzienā), Kalupes (posmā no Katoļu līdz Daugavpils ielai) ielas rekonstrukcija. Zvaigžņu, Laboratorijas, Vārnu, Alauksta, Lauku, Terēzes, Augšielas, J. Asara, Krāsotāju ielā tiks rekonstruēts apgaismojums. Parka labiekārtošanas projektu paredzēts īstenot līdz 2013.gada beigām.

Rīgas centra kanālmalas skvērs (Radio ielā 1):

Skvērā starp Radio ielu un Rīgas kanālu atrodas kādreizējā dārznieka māja, kas būvēta 19. gadsimtā. 2010.gada 17.februārī namiņā izcēlās ugunsgrēks, kurā izdega nama iekšpuse un jumts. Rīgas domes Īpašuma departaments rīkoja šī īpašuma nomas izsoli, ar nosacījumu, ka nomnieks ēku savēdīs kārtībā. Nomas tiesības uz 25 gadiem izsolē ieguva SIA „Best Group Latvia”, kas iecerējusi namiņā izveidot mākslas restaurācijas darbnīcu. Uzņēmums namiņa atjaunošanā plāno ieguldīt apmēram 30 000 latu, kurus pašvaldība neiekasēs kā nomas maksu. Namiņa rekonstrukcija jāveic gada laikā. Bez namiņa atjaunošanas iecerēta arī skvēra paredzēta tālāka labiekārtošana – soliņu restaurācija, gājēju celiņu atjaunošana. Savukārt aptuveni 88 000 latu paredzēts izlietot, lai šogad remontētu gājēju tuneli pie Centrālās dzelzceļa stacijas.

Pļavnieku parks:

Uzklausot Pļavnieku iedzīvotāju priekšlikumus, Rīgas pašvaldība šogad turpina labiekārtošanas darbus šajā mikrorajonā, teritorijā starp Andreja Saharova, Dravnieku un Pļavnieku ielām. Veicot darbus, paredzēts maksimāli saglabāt esošo bērzu audzi. Plānots nodrošināt ērtu gājēju kustību, vienlaikus radot iespējas arī daudzveidīgai atpūtai. Visas aktīvās atpūtas zonas ierīkos no kokiem brīvajā teritorijā. Gājēju ceļus galvenokārt paredzēts saglabāt esošajās vietās, bet tie tiks veidoti platāki un ērtāki, izvietojot arī soliņus un atkritumu urnas. Parka ierīkošanas pirmajā kārtā par 356 000 latu labiekārtoti 9,6 hektāri teritorijas, bet šogad paredzēts labiekārtot 2,8 hektārus teritorijas, kam piešķirti 202 000 latu. Vēl 40 000 paredzēti apgaismojuma ierīkošanai.