• Tweet

Jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcas nākotni, šķiet, ieguvis jaunu pavērsienu – Rīgas pašvaldība paudusi gatavību kļūt par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesību turētāju, paziņojot, ka lūgs Saeimai pieņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, tajā nosakot, ka baznīcas īpašuma tiesības pieder Rīgas pašvaldībai.

Kamēr Saeimas kuluāros un sabiedrībā joprojām turpinās diskusijas par īpašuma tiesībām uz Pēterbaznīcu, Rīgas dome, kura uzskatāma par baznīcas tiesisko valdītāju, apliecinājusi vēlmi nostiprināties kā Pēterbaznīcas īpašuma tiesību turētāja. Kā zināms, šobrīd Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir baznīcas šī brīža apsaimniekotājs.

Lai arī vēl janvārī Valsts prezidents Egils Levits ierosināja izveidot īpašu valsts, pašvaldības un LELB nodibinājumu ēkas kopīgai pārvaldīšanai, Rīgas valstspilsētas pašvaldība beidzot uzņēmusies iniciatīvu, paziņojot, ka ir apņēmusies baznīcā turpināt Latvijas ekumenisma tradīcijas, nodrošinot baznīcā gan luterāņu, gan katoļu draudžu darbību.

Jāatzīmē, ka Pēterbaznīcā, kas lai arī sākotnēji tika celta kā Romas katoļu baznīca, katoļiem tikai salīdzinoši nesen tika dota iespēja atsākt svinēt dievkalpojumus, tādējādi izceļot nepieciešamību attīstīt ekumenismu, kristiešiem kļūt vienotiem un rast kopīgu valodu vairākām konfesijām.

Tāpat pašvaldība apņēmusi nodrošināt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta un tā būs atvērta un pieejama visai sabiedrībai, harmoniski apvienojot reliģisko, kultūras un izglītojošo darbību.

Rīgas dome lūgs Saeimu pieņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, nosakot, ka baznīcas īpašuma tiesības ir Rīgas pašvaldībai, kā arī likumā paredzēt īpašuma ieguvēja pienākumu nodrošināt baznīcas izmantošanu vairākiem mērķiem.

Plānots, ka gadījumā, ja Saeima lems īpašuma tiesības piešķirs Rīgas domei, baznīca tiks izmantota kā reliģiska vieta, ievērojot ekumenisma principus, kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta, koncertu, mākslas, vēstures izstāžu, tostarp, par pilsētas attīstību un arhitektūru, kā arī citu kultūras pasākumu norises vieta, tūrisma objekts, tai skaitā baznīcas skatu tornis, izglītojošu pasākumu norises vieta, savukārt ieņēmumi no Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbības tiks novirzīti baznīcas uzturēšanai un attīstīšanai.

Pagaidām vēl nav zināms, vai likumdevēji pieņems šādu lēmumu, taču skaidrs, ka, ja baznīca paliktu Rīgas domes rokās, un tā uzmanību pievērstu tieši ekumenismam, tad malā paliktu arī politiskie un emocionālie strīdi par baznīcas piederības jautājumu, jo tā būtu vieta, kur satikties visām kristīgām konfesijām un īstenot centienus pēc savstarpējās vienotības.

Ja Saeima ļaus, tad Pēterbaznīcai ir visas iespējas kļūt par vietu, kas nevis šķeļ sabiedrību, bet to vieno, nodrošinot, ka kristīgās konfesijas dzīvo draudzīgi un koncentrējas uz galveno – Dieva vārda spēku un tā sludināšanu.

Foto: F64