• Tweet

Vairāk kā pusgadu Rīgas būvvalde centusies no savām mājām izdabūt iemītniekus Akmeņu ielā pie Nacionālās bibliotēkas, apgalvojot, ka cilvēki dzīvo bīstamos apstākļos. Tomēr iedzīvotājiem ir izdevies pierādīt, ka būvvaldei nav taisnība. Vēl vairāk – izrādījās, ka domes iestāde savu spriedumu bija pamatojusi ar viltotu ekspertīzi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Akmeņu ielas nams Nr.15 atrodas pie Nacionālās bibliotēkas. Māja ir veca, kapitālais remonts veikts sen, šur tur ir pa plaisai. Tā celta cara laikā, ir mūra ar biezām sienām un stiprinājumiem. Iedzīvotāji te jūtas droši. Tomēr kādā pērnā gada septembra dienā 160 cilvēki pēkšņi uzzināja, ka viņu miteklim ir avārijas stāvoklis un pāris mēnešu laikā jāizvācas.

“Pamatojums bija šis te Rīgas namu pārvaldnieka iesniegtais atzinums eksperta, kur bija uzrakstīts, ka mūsu māja ir tik lielā avārijas stāvoklī, ka viņa tūlīt sabruks, mūsu māju ietekmē Daugavas gruntsūdeņi un tā tālāk,” raidījumam stāsta biedrības Akmeņu 15, Rīga vadītāja Ketija Karotone – Jenčiusa.

Iedzīvotāji nepiekrita, atrada ekspertīzē vairākas kļūdas, pasūtīja savu atzinumu un ģeodēzisko izpēti. Tā konstatēja, ka ēkas pamati nav bojāti, ka vajadzētu vienīgi nostiprināt pagraba sijas. Nama iedzīvotāju biedrība Būvvaldē saskaņoja nostiprināšanas projektu. Mājas iedzīvotāji uzskata, ka avārijas stāvokļa nav – viņi paši iegulda remontā, arī pagraba telpas, kur esot lielais bojājums, esot salabojuši.

Tomēr būvvalde joprojām pieprasīja iedzīvotājiem ēku pamest. Iesniegtajiem dokumentiem neticēja. Vērsās būvinženieru savienībā ar prasību izvērtēt abus pretrunīgos atzinumus. Būvinženieru savienība sazinājās ar speciālisti, kas bija sagatavojusi Rīgas domes atzinumu un uzzināja, ka šī persona nekad to nav rakstījusi.

Apšaubīto atzinumu bija pasūtījis Rīgas domes uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Tam bija sarīkots konkurss. Uzvarēja Rēzeknes firma Projektēšanas birojs Austrumi. Tomēr ne Rīgas pašvaldības uzņēmums, ne arī būvvalde ar uzrādīto atzinuma autori nav sazinājušies un vaicājuši par projekta niansēm pat pēc tam, kad iedzīvotāji protestēja.

“Mēs no savas puses šo uzdevumu bijām deleģējuši iepirkuma rezultātā izvēlētai kompānijai. Kompānija savukārt bija pieaicinājusi sertificētu ekspertu, kurš ar savu parakstu apliecināja šo sagatavoto, mums iesniegto atzinumu. Jautājums par to, vai attiecīgā apsekošana ir veikta, nu, manā ieskatā tas būtu droši vien jāuzdod attiecīgi šī atzinuma sagatavotājam,” norāda SIA Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ivo Lēcis

Būvinženiere Margarita Hapova sarunā ar “Nekā personīga” apgalvoja, ka viņa ir parakstījusi vairākus biroja Austrumi pasūtītus atzinumus, bet ne šajā gadījumā. Viņai zvanījis biroja īpašnieks Ivo Dembovskis un uzstājīgi prasījis slēpt to, ka viņas paraksts noviltots. Viņa tam neesot piekritusi.

Pēdējā gada laikā birojs Austrumi uzrādījis vērā ņemamu biznesa pieaugumu, saņēmis daudz pašvaldību un valsts iestāžu pasūtījumus. Uzvarējis arī Valsts kancelejas konkursā par remontdarbiem Ministru kabinetā. Tomēr vislielākie pasūtījumi uzņēmumam ir Rīgas domes struktūrās.

Šogad atklājies, ka Dembovskis projektēšanas biroju izmantojis krāpniecībai. Finanšu policija pret uzņēmēju ierosinājusi kriminālprocesu par PVN krāpšanu un arestējusi viņa mantu, arī kapitāla daļas projektēšanas birojā.

2016.gadam22.janvārī, ņemot vērā pierādījumu kopumu, Ivo Dembovskis tika atdzīts par aizdomās turēto Kriminālprocesā Nr.15830000415 noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēta Krimināllikuma 218.panta Otrajā daļā – izvairīšanās no nodokļu nomaksas nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.

Laikrakstam Diena Dembovskis atzinis, ka būvinženieres Hapovas paraksts tiešām viltots. Uz to spieduši īsie termiņi, kādos Rīgas namu pārvaldnieks prasījis atzinumu. Mājas apskati veicis cits eksperts, kuru vajadzīgā brīdī neesot bijis iespējams dabūt. Iedzīvotāji apstrīd arī šo versiju.

“Apsekojums bija veikts 9.maijā. un jūs zināt, ka 9.maijs, tā ir svētku diena dažiem labiem un cilvēki bija mājās un viņi teica, ka neviens nav apsekojis, viņi to ir redzējuši, viņi personīgi var tiesā to liecināt, jo mēs prasību tiesā sniegsim. Mēs redzam pēc bildēm, ka bildes ir taisītas nevis tanī ekspertīzes laikā, bet es nezinu, kur, tāpēc, ka tur nav datēts, ekspertīzē jābūt uzrādīts, kad tā bildes ir taisīta,” uzsver biedrības Akmeņu 15, Rīga vadītāja.

Rīgas Namu pārvaldnieks 5.maijā policijai lūdzis sākt kriminālprocesu par viltošanu, 6.jūnijā saņēmis atteikumu. Tad līdzīgu lūgumu iesniegusi būvvalde, lēmums vēl nav pieņemts. Tikmēr Būvvalde neatceļ savu sen prasību iedzīvotājiem pamest ēku Akmens ielā 15. Esot neskaidri apstākļi.

“Mēs pieņēmām lēmumu. pamatojoties uz, kā jau es teicu, sertificēta būvinženiera parakstītu aicinājumu par ēkas tehnisko stāvokli. (…) Skaidrs, ka svarīgi ir tas, lai būtu šiem iedzīvotājiem drošība, nu ja ir divi dažādi atzinumi, tad skaidrs, ka ir jāsaprot, kurš atzinums ir pareizs, kurš nav pareizs, kāpēc viens ir tāds un otrs ir šitāds,” norāda Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Likums paredz, ka no avārijas ēkas izliktiem cilvēkiem pašvaldība var uz pusgadu ierādīt pagaidu dzīvojamo platību. Var ierādīt un var arī neierādīt, ja uzskata, ka personai pati var atrast mitekli. Rīgas mērs Nils Ušakovs būvvaldi attaisno. Pie mazākajām aizdomām, ka ar ēku kaut kas neesot kārtībā, vajadzējis rīkoties.

“Es no vienas puses ļoti labi saprotu Būvvaldi. Būvvaldes uzdevums ir darīt visu, lai nepieļautu kaut kādas iespējamas traģiskas sekas. Ja mēs runājam par to, ka mājai ir iespējams ļoti smags tehniskais stāvoklis,” uzskata Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Lielākā daļa blakus esošo ēku jau atzītas par avārijas stāvoklī esošām. Iedzīvotāji uzskata, ka Rīgas dome ir iecerējusi kvartālu aiz Nacionālās bibliotēkas attīrīt jaunbūvei. Par to liecinot 2008.gada Rīgas domes pieņemtais lēmums veikt ēku atsavināšanu. Rīgas mērs šādus pilsētas plānus neatzīst.

Tiek norādīs, ka 2008.gadā ir bijusi Rīgas domes sēde un lēmums par to, ko darīt ar Torņakalna rajonu un ar tām ēkām, kas atrodas Torņakalna rajonā. 18.punktā rakstīts, ka Akmeņu iela 15 ir statuss – veicama atsavināšana.

“Rīgas domei nav nekādu plānu nekādā veidā ne pārņemt to ēku, ne zemesgabalu. Man grūti spriest par 2008.gada lēmumu, bet pašreizējam sasaukumam tādu plānu nav,” norāda Ušakovs.

Foto:jackmac34/https://pixabay.com/en/users/jackmac34-483877//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/