• Tweet

Rīdzinieks Valdis Biete kopā ar 13 kaimiņiem vēlas saņemt informāciju par to, kāpēc dažu mēnešu laikā atkritumu izvešana viņiem, Stabu ielā 57 dzīvojošajiem, kļuvusi par ļoti dārgu pakalpojumu.

Februārī daļa pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) klientu tika informēti, ka, sākot ar 1. martu, maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiks noteikta atbilstoši faktiski izvesto atkritumu daudzumam.

V. Bietes pieredze februārī brīdinātajiem liek kļūt tramīgiem, jo pašlaik grūti pat prognozēt, cik vajadzēs maksāt par atkritumu izvešanu, jo līdz šim tarifs vienai personai bija tikai 78 santīmi (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN). V. Bietem no pērnā gada janvāra līdz oktobrim par atkritumu izvešanu arī bija aprēķināti 78 santīmi (vienai personai), bet novembrī rēķinā parādījās jau 1,14 lati (bez PVN), decembrī – 6,82 lati (bez PVN). «Astoņkārtīgs cenas pieaugums!» šausminās V. Biete. Šogad janvārī nama iedzīvotājus gaidīja kārtējais pārsteigums – atkritumu izvešana nu maksājusi 7,33 latus (bez PVN). «Manā ģimenē ir trīs cilvēki, tātad mēnesī par atkritumu izvešanu jāmaksā daudz vairāk nekā 20 latu,» viņš stāsta. Atkritumi Stabu ielā 57 tiešām zelta vērtē, jo, piemēram, Ķeipenē privātīpašniekam par 250 litru konteinera izvešanu jāmaksā 26 lati gadā (izved reizi divās nedēļās), Ogrē privātmājas īpašniece par šo pakalpojumu atdod 11 latus gadā (izved reizi mēnesī), bet privatizēta dzīvokļa īpašniecei deviņstāvu namā jāmaksā 1,12 latu mēnesī.

V. Biete visbeidzot uzzinājis, ka iedzīvotāji palikuši parādā atkritumu izvedējam SIA L&T. Un ka pērn janvārī un februārī bijis jāizved smagie atkritumi. Un ka parādu tagad iekasē ar atpakaļejošu datumu.

RNP sabiedrisko attiecību darbinieks Krists Leiškalns skaidro, ka Rīgā apmēram trešdaļai uzņēmuma klientu maksa par atkritumu izvešanu ir samazinājusies, trešdaļai palikusi līdzšinējā apmērā, bet atlikušajiem jāmaksā vairāk, tiklīdz maksu sāka aprēķināt pēc faktiski izvesto atkritumu daudzuma. No viņa teiktā saprotams, ka pašvaldības uzņēmumu par gada pirmajā pusē izvesto atkritumu daudzumu izvedēji informē gada otrajā pusē. Tad veic pārrēķinu. Arī RNP uzklausītas iedzīvotāju sūdzības par to, ka konteineros atkritumus izmet nepiederoši cilvēki. Risinājums ir slēdzami un norobežoti konteineri, bet par to jāparūpējas iedzīvotājiem, apgalvo K. Leiškalns. Uzskaitīti tiek konteineri, bet tajos sabērtos atkritumus neviens nesver. Ja ir aizdomas, ka konteineri atkritumu izvešanas brīdī nav pilni, tad iedzīvotājiem vajagot izvēlēties citu izvešanas režīmu, viņš iesaka.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā atbild, ka apsaimniekotājam ir jāatbild par konteineru laukuma labiekārtošanu un jāpārliecinās, cik pilni vai tukši konteineri ir atkritumu izvešanas brīdī. Tas ir pārvaldnieka tiešais pienākums. RNP kā ēku pārvaldniekam un apsaimniekotājam ir jāizskaidro iedzīvotājiem gan atkritumu izvešanas normatīvi, gan termiņi, gan apjomi, gan izmaksas, gan tarifu veidošana. To paredz Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt arī to, vai pārslēgti līgumi ar atkritumu izvešanas firmām. Savukārt, ja ir aprēķināts parāds, tad ar katru dzīvokļa īpašnieku RNP jānoslēdz samaksas grafiks.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko Neatkarīgajai sacīja, ka ir saņemts daudz sūdzību par atkritumu izvešanu, tāpēc šo jautājumu skatīs komitejas sēdē 14. martā. Mājokļu un vides departamentā tiek gatavoti jauni saistošie noteikumi, kuros plānota cita apmaksas kārtība par atkritumu izvešanu.

Avots: nra.lv /Antra Gabre