Rīgā pulcējas pasaules biznesa līderi
Ķīnas Starptautisko uzņēmējdarbības forumu ik gadu organizē citā valstī, šogad šāds pasākums notiek jau astoto reizi un par tā norises vietu izraudzīta Rīga, vienkopus pulcējot vairāk nekā 400 pasaules biznesa līderu no 35 valstīm, arī Latvijas lielāko uzņēmumu vadītājus.
Starptautiska uzņēmējdarbības foruma rīkošana Rīgā paver daudz iespēju vietējiem uzņēmējiem nepastarpināti veidot kontaktus ar Ķīnas un citu valstu uzņēmējiem. Tā ir iespēja arī popularizēt Latviju, iepazīstinot ar uzņēmējdarbības vidi un sasniegumiem. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis gan minēja, ka par to, kādi būs Latvijas ieguvumi pēc foruma norises, varēšot spriest tikai pēcāk, atskatoties uz uzņēmēju dibinātajiem projektiem un sadarbību, lai gan jau tagad Eiropas Savienības valstīm, tostarp Latvijai, ir potenciāls palielināt investīciju apjomu Ķīnā, kas patlaban sasniedzot vien 2–3%.
Eiropas Savienība esot arī viena no lielākajām investīciju ieguldītājām Ķīnā, tāpēc Latvija nākotnē varētu spēlēt vēl lielāku lomu abu valstu attiecībās. Šis starptautiskais pasākums esot būtisks pamats ceļā uz veiksmīgu sadarbību starp abām valstīm. «Es kā uzņēmējs domāju, ko Latvija varētu dot mūsu valstij. Salīdzinot ar Ķīnu, Latvijā nav problēmu ar gaisa piesārņojumu vai pārtikas kvalitātes rādītājiem. Tā arī ir lielākā vērtība, kas pieder šai valstij,» pastāstīja Ķīnas Investīciju grupas prezidents Huans Nubo.
2011. gadā Latvijas kopējais preču apgrozījums ar Ķīnu sasniedza 265,5 miljonus latu, no kā 33,53 miljonus latu veidoja eksports, bet 231 miljonu latu imports. Par svarīgākajām eksporta precēm atzīti metāla izstrādājumi, minerālie produkti, mašīnas, augu valsts produkti, kā arī koksne.
Avots: nra.lv /Lāsma Didrihsone
Vēl par tēmu:
Valsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālāk