Rīgā pulcējas pasaules biznesa līderi
Ķīnas Starptautisko uzņēmējdarbības forumu ik gadu organizē citā valstī, šogad šāds pasākums notiek jau astoto reizi un par tā norises vietu izraudzīta Rīga, vienkopus pulcējot vairāk nekā 400 pasaules biznesa līderu no 35 valstīm, arī Latvijas lielāko uzņēmumu vadītājus.
Starptautiska uzņēmējdarbības foruma rīkošana Rīgā paver daudz iespēju vietējiem uzņēmējiem nepastarpināti veidot kontaktus ar Ķīnas un citu valstu uzņēmējiem. Tā ir iespēja arī popularizēt Latviju, iepazīstinot ar uzņēmējdarbības vidi un sasniegumiem. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis gan minēja, ka par to, kādi būs Latvijas ieguvumi pēc foruma norises, varēšot spriest tikai pēcāk, atskatoties uz uzņēmēju dibinātajiem projektiem un sadarbību, lai gan jau tagad Eiropas Savienības valstīm, tostarp Latvijai, ir potenciāls palielināt investīciju apjomu Ķīnā, kas patlaban sasniedzot vien 2–3%.
Eiropas Savienība esot arī viena no lielākajām investīciju ieguldītājām Ķīnā, tāpēc Latvija nākotnē varētu spēlēt vēl lielāku lomu abu valstu attiecībās. Šis starptautiskais pasākums esot būtisks pamats ceļā uz veiksmīgu sadarbību starp abām valstīm. «Es kā uzņēmējs domāju, ko Latvija varētu dot mūsu valstij. Salīdzinot ar Ķīnu, Latvijā nav problēmu ar gaisa piesārņojumu vai pārtikas kvalitātes rādītājiem. Tā arī ir lielākā vērtība, kas pieder šai valstij,» pastāstīja Ķīnas Investīciju grupas prezidents Huans Nubo.
2011. gadā Latvijas kopējais preču apgrozījums ar Ķīnu sasniedza 265,5 miljonus latu, no kā 33,53 miljonus latu veidoja eksports, bet 231 miljonu latu imports. Par svarīgākajām eksporta precēm atzīti metāla izstrādājumi, minerālie produkti, mašīnas, augu valsts produkti, kā arī koksne.
Avots: nra.lv /Lāsma Didrihsone
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk