• Tweet

Kaķu kopēju izveidotās dzīvnieku kolonijas ir gan žēlsirdības apliecinājums bez saimnieka palikušajiem dzīvniekiem, gan kaitinošs traucēklis citiem namu iedzīvotājiem, jo pilsētā mājo apmēram 200 000 klaiņojošo kaķu.

Kaķu savvaļnieku skaita samazināšanai Rīgas domes Mājokļu un vides departaments apmaksā sterilizāciju. Ik gadu pašvaldība piešķir vidēji 30 000 latu klaiņojošo kaķu populācijas kontroles noķer–sterilizē–atlaiž programmai. Klaiņojošo kaķu skaits tiek samazināts, taču tik daudz naudas uzreiz nav iespējams piešķirt, lai apkārt klīstošie minkas vairs nevairotos. Šogad galvaspilsētā ir sterilizēti tikai 1528 kaķi, tam izlietojot 33 654 latus.

Aprēķināts, ka Rīgā varētu sterilizēt apmēram 3000 kaķu gadā, ja pusi no izdevumiem par šo pakalpojumu segtu namu apsaimniekotāji. Skaidrs, ka viņi šo naudu iekasēs no iedzīvotājiem. Ar varu gan nevienu nespiedīs maksāt. Šīs iniciatīvas autors Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš Neatkarīgajai jau vasarā sacīja, ka rīdziniekiem maksājums gada laikā nesanāktu liels. Kaķenes sterilizācijas aptuvenās izmaksas ir 20 latu, runča – 10 latu. Galu galā pagalmā nedzīvo simtiem minču, lielākoties – pat ne desmit. Piemēram, biedrība Dzīvnieku SOS jau vairākus gadus īsteno sterilizācijas programmu, kurai portālā Ziedot.lv tikuši saziedoti gandrīz 25 000 latu.

Mājokļu un vides departamentam uzdots sagatavot priekšlikumus par bezsaimnieka kaķu populācijas kontroli nākamgad, paredzot, ka pašvaldība dos naudu tām dzīvojamām mājām, kuru iedzīvotāji būs gatavi paši daļēji līdzfinansēt dzīvnieku sterilizāciju un pēc tam uzņemties atbildību par kaķiem. «Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka par mājas pārvaldīšanu atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki, līdz ar to viņiem pašiem ir jāpieņem lēmumi par to, ko darīt ar savas mājas kaķu koloniju. Ir mājas, kuru iedzīvotāji jau ir uzņēmušies rūpes par kaķiem, un ir tādi, kas to nevēlas darīt. Aicinu iedzīvotājus sarīkot kopsapulces un pieņemt lēmumus šajā jautājumā,» rosina domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Tas nenozīmē, ka visus bezsaimnieka kaķīšus kāds grasās slaktēt nost. Brīvi dzīvojošie sterilizētie kaķi nelielā skaitā nevienu netraucē, turklāt tie iznīcina grauzējus, tāpēc peļu junkuri saprātīgā daudzumā Rīgā pat būtu vēlami. Taču jārespektē arī to iedzīvotāju vēlmes, kuriem pagalmos klīstošo kaķu barošana, tautas valodā runājot, krīt uz nerviem, jo netiek ievērotas sanitārās un higiēnas normas. Imantas iedzīvotāja Anna ir sašutusi, ka zem daudzdzīvokļu ēkas pirmā stāva logiem līdzjūtīgās kaimiņienes ierīkojušas kaķu pritonu – vasarā tur tika sakrautas bļodas ar ēdienu, kartona kastes un lupatas, kaķi ēda un turpat gulšņāja, apkārt vēdīja smirdoņa, bet dzīvokļos parādījās blusas. «Ja tik ļoti mīl kaķus, lai katra ņem pa vienam, atbluso, izārstē un baro savā dzīvoklī, nevis pagalmā. Ja kāds tagad pārmetīs, ka nemīlu dzīvniekus, tad varu pateikt, ka man ir kaķis un es par viņu rūpējos,» saka sieviete.

Pagaidām aiz loga nav vēl nav spelgonis, bet, laikapstākļiem mainoties, Vides pārvaldes speciālisti aicina iedzīvotājus un namu apsaimniekotājus nodrošināt pārziemošanas iespējas kaķiem, ierīkojot nelielas lūciņas, lai kustoņi var patverties pagrabos. Kaut arī rīdzinieki ir kūtri ēku siltinātāji, tomēr arvien vairāk mājās pagrabi tiek noslēgti, lai taupītu siltumu, un minči tur nespēj iekļūt.

Prasmīgu roku īpašnieki var izgatavot un pagalmos novietot siltinātas kaķu mājiņas. Tādas apņēmies uzstādīt arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Rīgā tiks izvietotas 12 kaķu mājiņas vietās, kur mīt par pašvaldības un biedrības Dzīvnieku SOS līdzekļiem sterilizētu ielas kaķu kolonijas. Tālab rīdzinieki tiek aicināti rūpēties par bezsaimnieka ņauduļiem, barot un citādi tos aprūpēt, jo ir bezjēdzīgi iztērēt naudu dzīvnieku sterilizācijai, ja viņi pēc tam nosalst, jo nav kur patverties salā.

Avots: nra.lv