17/05/2013, Kategorija: Sabiedrība

Foto-Henrijs Jodis

Foto-Henrijs Jodis

Vispirms vārnas, tagad arī sudrabkaijas Rīgas pagalmos jūtas kā mājās. Ja baltie putni būs pilsētvidi atzinuši par labu esam, tad vienus un tos pašus spārnainos kaimiņus varam iegūt pat uz 20 līdz 30 gadiem.

Ornitologs Dmitrijs Boiko stāsta, ka sudrabkaijas lielās pilsētās labprāt ligzdo uz jumtiem. Atkritumos atrod barību, ienaidnieki tās neapdraud – kāpēc nedzīvot? Nereti kaijas šiverē ap bezpajumtes kaķu barotnēm, ko ierīkojuši līdzcietīgie mājas kaķumīļi. Tad kaijas kļūst par problēmu, jo noķēza mašīnas, dzīvokļu logus un skaļi ķērc, un prom netaisās. Jāteic, ka vārnu kolonijas aiz daudzdzīvokļu namu logiem sarīko vēl neciešamāku jezgu.

Kad piedzimst jaunās kaijas, arī tām pēc laika ir jāmeklē dzīvesvieta. Ja kaijas augušas uz jumta, tad tās skatīsies pēc tādas pašas vides un vietas savam miteklītim. Kamēr pilsētās jumtu pietiks un tās varēs pieēsties atkritumu konteineros un pie cilvēka uzklātiem kaķu galdiem, kaiju kļūs tikai vairāk. To jau varētu dēvēt par problēmu, jo sudrabkaiju un vārnu pilsētās ir vairāk nekā pirms 30–40 gadiem. Vārnas kā cilvēki – visi uz pilsētu grib, nosmej D. Boiko.

Lielie putni ir īsteni kanibāli, jo iznīcina mazākos lidoņus. «Pats redzēju, ka kaija slīcināja zvirbuli kanālā. Tās citu putnu mazuļus apēd,» stāsta ornitologs. Mazo putnu skaitu apdzīvotās vietās pēc saviem ieskatiem koriģē lielie. Mazo putniņu izdzīvošanu ietekmē tas, cik bieži sētnieks pļauj zāli vai apgriež krūmus. Ja putniņi ligzdo krūmos, tad pēc šādiem kosmētiskajiem uzlabojumiem vārnām ir vieglāk izpostīt ligzdas. Ja bieži pļauj zāli, tur vairs nav kukaiņu – putniņu barības.

Turklāt, kad izperēti putnēni, vecie putni mēdz uzbrukt cilvēkiem, ja saskata viņos draudu. «Gan vārnu, gan sudrabkaiju mazuļi nokrīt pagalmos. Kad mazuļi mācās lidot, pieaugušie putni var uzbrukt,» skaidro ornitologs. «Mums katru gadu par to zvana,» viņš nopūšas. Ir piedzīvoti gadījumi, kad vārna bērnudārza teritorijā uzklupa cilvēkbērniem, jo vārnulēns bija nelaikā un nevietā noplanējis uz zemes. D. Boiko vērtē, ka piedzīvot kareivīgas vārnas uzbrukumu – bērniem tā varētu būt psiholoģiska trauma.

Pilsētnieki ļoti bieži noskaitušies vaicā, ko darīt? Ornitologs saka – tā būs cīņa ar vējdzirnavām, jo kaijas atšaut nedrīkst, īpaši pilsētā. Sētnieks var uzkāpt uz jumta un izjaukt kaiju ligzdas. Taču jāzina, ka, iznīcinot vienu ligzdu, vienu dējumu, putni turpat līdzās var izveidot nākamo ligzdu. D. Boiko saka – Latvijā nav pētīts, vai vieni un tie paši putni, konkrēti, sudrabkaijas, mājo uz jumta un savu dzīvesvietu nemaina. Ja sudrabkaiju dzīves ilgums esot 20–30 gadu, tad savu lidojošo kaimiņieni var iepazīt vaigā. Dažs labs rīdzinieks tā arī dara un jau pāris gadu vēro sudrabkaijas uz mājas nojumes jumtiņa un pie vietējā lielveikala. Arī putni ir pieraduši pie cilvēkiem un cienīgi grozās pāris soļu attālumā. Prom nelido. Piešķiebj galvu, ar tumšo aci vērīgi paskatās un turpina pieskatīt teritoriju, ko dala kopā ar divkājaiņiem.

Savukārt vārnu skaita samazināšanai konkrētā teritorijā ornitologi iesaka pavasarī, kad kokiem lapas vēl nav saplaukušas, lūgt ugunsdzēsēju palīdzību, lai noņem putnu ligzdas. Tad varot redzēt, vai ligzda apdzīvota, jo vārnas aste rēgošoties no perēkļa malas. Ugunsdzēsēju pienākumos gan neesot reaģēt uz šādiem izsaukumiem, viss būs atkarīgs no viņu labās gribas.

Viņš stāsta arī par to, kā cilvēkam izturēties pret citiem putniem pilsētā. Piemēram, gulbjiem. Pie mums tie atgriezīsies ap Jāņiem. Daļa garkakļu šeit pārziemo. Barot vai nebarot? «Pavasaros var pabarot, es uzskatu. Tie, kuri te pārziemo, bez cilvēka palīdzības neizdzīvos. Ja gulbji Latvijā ligzdo un rodas jaunie putni, tad rudenī gan nevajadzētu barot. Jo jaunie putni nezina, kas ir ziema, bet pieaugušajiem putniem ir pieredze, ka tad jālido prom. Tā jau ir – cilvēkiem gribas labu, viņiem žēl putnu, bet nodara lielāku kaitējumu,» noteic ornitologs.

***

KO DARĪT?

• Kaijas un vārnas labprāt izmanto brīvi pieejamas barotnes. Lielākoties tie ir neaizvērti atkritumu konteineri vai pārtikas atkritumi, ko cilvēki izber.

• Putni ķērc tad, kad pamana ienaidnieku vai atrod barību. Nebūs viegli pieejama ēdamā, samazināsies putnu skaits ap dzīvojamām mājām.

• Kaijas dzīvo uz jumtiem, vārnas – kokos. Nojaucot ligzdas, var tikt galā no nelūgtajiem kaimiņiem. Tas ir jādara regulāri!

Avots: nra.lv /Antra Gabre

1,029 skatījumi




Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli

14/08/2026

Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...

Lasīt tālāk
Video

VARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam

13/08/2026

Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...

Lasīt tālāk
Video

Dabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu

12/08/2026

No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi

11/08/2026

Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...

Lasīt tālāk