Rīdziniekiem jāsadzīvo ar kaijām – kanibāliem

Foto-Henrijs Jodis
Vispirms vārnas, tagad arī sudrabkaijas Rīgas pagalmos jūtas kā mājās. Ja baltie putni būs pilsētvidi atzinuši par labu esam, tad vienus un tos pašus spārnainos kaimiņus varam iegūt pat uz 20 līdz 30 gadiem.
Ornitologs Dmitrijs Boiko stāsta, ka sudrabkaijas lielās pilsētās labprāt ligzdo uz jumtiem. Atkritumos atrod barību, ienaidnieki tās neapdraud – kāpēc nedzīvot? Nereti kaijas šiverē ap bezpajumtes kaķu barotnēm, ko ierīkojuši līdzcietīgie mājas kaķumīļi. Tad kaijas kļūst par problēmu, jo noķēza mašīnas, dzīvokļu logus un skaļi ķērc, un prom netaisās. Jāteic, ka vārnu kolonijas aiz daudzdzīvokļu namu logiem sarīko vēl neciešamāku jezgu.
Kad piedzimst jaunās kaijas, arī tām pēc laika ir jāmeklē dzīvesvieta. Ja kaijas augušas uz jumta, tad tās skatīsies pēc tādas pašas vides un vietas savam miteklītim. Kamēr pilsētās jumtu pietiks un tās varēs pieēsties atkritumu konteineros un pie cilvēka uzklātiem kaķu galdiem, kaiju kļūs tikai vairāk. To jau varētu dēvēt par problēmu, jo sudrabkaiju un vārnu pilsētās ir vairāk nekā pirms 30–40 gadiem. Vārnas kā cilvēki – visi uz pilsētu grib, nosmej D. Boiko.
Lielie putni ir īsteni kanibāli, jo iznīcina mazākos lidoņus. «Pats redzēju, ka kaija slīcināja zvirbuli kanālā. Tās citu putnu mazuļus apēd,» stāsta ornitologs. Mazo putnu skaitu apdzīvotās vietās pēc saviem ieskatiem koriģē lielie. Mazo putniņu izdzīvošanu ietekmē tas, cik bieži sētnieks pļauj zāli vai apgriež krūmus. Ja putniņi ligzdo krūmos, tad pēc šādiem kosmētiskajiem uzlabojumiem vārnām ir vieglāk izpostīt ligzdas. Ja bieži pļauj zāli, tur vairs nav kukaiņu – putniņu barības.
Turklāt, kad izperēti putnēni, vecie putni mēdz uzbrukt cilvēkiem, ja saskata viņos draudu. «Gan vārnu, gan sudrabkaiju mazuļi nokrīt pagalmos. Kad mazuļi mācās lidot, pieaugušie putni var uzbrukt,» skaidro ornitologs. «Mums katru gadu par to zvana,» viņš nopūšas. Ir piedzīvoti gadījumi, kad vārna bērnudārza teritorijā uzklupa cilvēkbērniem, jo vārnulēns bija nelaikā un nevietā noplanējis uz zemes. D. Boiko vērtē, ka piedzīvot kareivīgas vārnas uzbrukumu – bērniem tā varētu būt psiholoģiska trauma.
Pilsētnieki ļoti bieži noskaitušies vaicā, ko darīt? Ornitologs saka – tā būs cīņa ar vējdzirnavām, jo kaijas atšaut nedrīkst, īpaši pilsētā. Sētnieks var uzkāpt uz jumta un izjaukt kaiju ligzdas. Taču jāzina, ka, iznīcinot vienu ligzdu, vienu dējumu, putni turpat līdzās var izveidot nākamo ligzdu. D. Boiko saka – Latvijā nav pētīts, vai vieni un tie paši putni, konkrēti, sudrabkaijas, mājo uz jumta un savu dzīvesvietu nemaina. Ja sudrabkaiju dzīves ilgums esot 20–30 gadu, tad savu lidojošo kaimiņieni var iepazīt vaigā. Dažs labs rīdzinieks tā arī dara un jau pāris gadu vēro sudrabkaijas uz mājas nojumes jumtiņa un pie vietējā lielveikala. Arī putni ir pieraduši pie cilvēkiem un cienīgi grozās pāris soļu attālumā. Prom nelido. Piešķiebj galvu, ar tumšo aci vērīgi paskatās un turpina pieskatīt teritoriju, ko dala kopā ar divkājaiņiem.
Savukārt vārnu skaita samazināšanai konkrētā teritorijā ornitologi iesaka pavasarī, kad kokiem lapas vēl nav saplaukušas, lūgt ugunsdzēsēju palīdzību, lai noņem putnu ligzdas. Tad varot redzēt, vai ligzda apdzīvota, jo vārnas aste rēgošoties no perēkļa malas. Ugunsdzēsēju pienākumos gan neesot reaģēt uz šādiem izsaukumiem, viss būs atkarīgs no viņu labās gribas.
Viņš stāsta arī par to, kā cilvēkam izturēties pret citiem putniem pilsētā. Piemēram, gulbjiem. Pie mums tie atgriezīsies ap Jāņiem. Daļa garkakļu šeit pārziemo. Barot vai nebarot? «Pavasaros var pabarot, es uzskatu. Tie, kuri te pārziemo, bez cilvēka palīdzības neizdzīvos. Ja gulbji Latvijā ligzdo un rodas jaunie putni, tad rudenī gan nevajadzētu barot. Jo jaunie putni nezina, kas ir ziema, bet pieaugušajiem putniem ir pieredze, ka tad jālido prom. Tā jau ir – cilvēkiem gribas labu, viņiem žēl putnu, bet nodara lielāku kaitējumu,» noteic ornitologs.
***
KO DARĪT?
• Kaijas un vārnas labprāt izmanto brīvi pieejamas barotnes. Lielākoties tie ir neaizvērti atkritumu konteineri vai pārtikas atkritumi, ko cilvēki izber.
• Putni ķērc tad, kad pamana ienaidnieku vai atrod barību. Nebūs viegli pieejama ēdamā, samazināsies putnu skaits ap dzīvojamām mājām.
• Kaijas dzīvo uz jumtiem, vārnas – kokos. Nojaucot ligzdas, var tikt galā no nelūgtajiem kaimiņiem. Tas ir jādara regulāri!
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Katrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālākAnimācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē
Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem...
Lasīt tālākOperāciju Igaunijas gaisa telpā kontrolēja un koordinēja Latvija
Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs nodrošināja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāju F-16 vadību un kontrolēja un...
Lasīt tālākVeselības ministrija nodod publiskajai apspriešanai grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā
Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, un nodod tos publiskajai apspriešanai....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk96,8% valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
96,8% aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā...
Lasīt tālāk