Reizniece-Ozola: Valdība mēģinās nodrošināt finansējumu ceļu būvniekiem nākamajiem gadiem
Ministru kabinets plāno meklēt risinājumus finansējuma nodrošināšanai ceļu būvniekiem nākamajiem gadiem, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kā zināms, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) aicinājusi valdības vadītājus iespējami ātrāk viest skaidrību par to, kā un kādā apjomā un no kādiem resursiem tiks finansēta ceļu būve un ceļu remonti 2020. gadā. Beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, kas gadiem ilgi ir turējis nozari virs ūdens, 2020. gadā Latvijas valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu eiro liels iztrūkums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Vēstulē biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādījis, ka līdz šim tika paredzēts samazināt sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garumu par 80 procentiem, bet sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo reģionālo autoceļu ar asfalta segumu garumu – par 50 procentiem, salīdzinot ar 2012. gadu. Taču veiktie grozījumi nosaka daudz pieticīgāku rezultātu – sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garums ir jāsamazina tikai par 45 procentiem, bet reģionālo – par nieka 15 procentiem.
“Tāpēc jautājums par to, kas 2020. gadā notiks ar ceļu finansējumu, joprojām ir neatbildēts un rada draudīgas priekšnojautas. Skaidru atbildi no valdības gaida ne tikai ceļu būves nozarē strādājošie, bet arī autobraucēji, kuri 2019. gadā nodokļos samaksās aptuveni 719 miljonus eiro,” paudis Bērziņš.
LCB aicinājis arī Kučinski atturēties no nevienam nesaistošu solījumu došanas, neatstāt autoceļu problēmu savu pēcteču ziņā pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām, bet sasparoties un rīkoties, lai rastu risinājumu. “Vēlētāji būs pateicīgi, ja zinās, ka viņu ceļš vairs nebūs “periodiskas lietošanas ceļš”,” piebildis Bērziņš.
Reizniece-Ozola atklājusi, ka Finanšu ministrija un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) saņēmuši biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītāja Andra Bērziņa vēstuli un būvnieki ir informēti, ka laikā, kad tika apstiprināts 2018. gada budžets, tika apstiprināts arī nākamo trīs gadu budžets.
“Ministru kabinets meklē risinājumus finansējuma nodrošināšanai ceļu būvniekiem nākamajiem gadiem,” apgalvoja ministr, vienlaikus atturoties dot konkrētus solījumus ceļu būves nozarei.
Viņa ari norādījusi, ka šogad vietējas nozīmes ceļiem atvēlēts lielāks finansējums, nekā iepriek. Šogad ceļu nozare saņems 35 miljonus eiro, kas ļauj sakārtot simtiem kilometru ceļu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk