• Tweet

Kvalificēta darbaspēka trūkums var kavēt ekonomisko attīstību un arvien nopietnāk ir jādomā par ārvalstu darbaspēka piesaisti, tāpat uzņēmēji būs spiesti palielināt darbinieku algas, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka Latvijas ekonomikas attīstības prognozes ir labas, par 5% augs arī algas, kā arī eksporta līmenis. Tiesa, atsevišķām nozarēm, piemēram, pārtikas rūpniecībai ir jāmeklē jauni noieta tirgi, jo to aizvien ietekmē sankcijas pret Krieviju, piebilda ministre.

Vienlaikus Reizniece – Ozola uzsvēra, ka, lai gan bezdarba līmenis krītas, nodarbināto skaits nepieaug. Līdz ar to pietrūkst cilvēku resursu, un tas var bremzēt ekonomikas tālāku attīstību.

Viņa pieļāva, ka arvien nopietnāk ir jādomā par ārvalstu darbaspēka piesaisti. Pēc viņas sacītā, uzņēmēji būs spiesti palielināt darbinieku algas. “Uzņēmēji būs spiesti maksāt vairāk,” sacīja ministre, vienlaikus piebilstot, ka jāsabalansē, lai algu kāpums nebūtu lielāks nekā produktivitāte.

Viņa uzsvēra, ka, lai gan nodokļu reforma ir viens no ekonomikas attīstību veicinošajiem faktoriem, ar to būs pārāk maz, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi, kas nākamgad sasniegs 3,4%.

Runājot par riskiem ekonomikas izaugsmei, ministre minēja populismu Latvijas politikā pirms nākamruden paredzētajām Saeimas vēlēšanām, kā arī ģeopolitiskos riskus.

Kā zināms, Saeima jūlija beigās galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Uzņēmējiem no nākamā gada paredzēts jauns ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms, ieviešot reinvestētās peļņas modeli. Tas nozīmē nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai novirzīta citiem uzdevumiem, kas nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Par reinvestēto peļņu nodoklis nebūs jāmaksā, bet sadalītajai peļņai tas būs 20 procentu apmērā. Līdz šim UIN likme bija 15 procenti. Aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20 procentu likmi, līdz ar to fiziskās personas saņemtajām dividendēm vairs nepiemēros IIN.

Tāpat jaunais režīms nosaka, ka UIN pēc 2018.gada 1.jūlija vairs nebūs jāmaksā avansā. Noteikts arī divu gadu pārejas periods iepriekš uzkrātas peļņas izmaksai, to apliekot ar IIN 10 procentu apmērā.

Ar grozījumiem mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem turpmāk tiks saglabāta vienota nodokļa likme 15 procentu apmērā no apgrozījuma, savukārt maksimālais apgrozījums no līdzšinējiem 100 tūkstošiem būs samazināts uz 40 tūkstošiem eiro gadā. Izmaiņas arī nosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Vienlaikus no līdzšinējiem 50 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro gadā samazināts slieksnis, līdz kuram uzņēmējs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Samazināts arī PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

PVN reversās maksāšanas kārtība no 2018.gada attieksies arī uz spēļu konsoļu un sadzīves tehnikas piegādēm, kā arī būvmateriālu un metālizstrādājumu piegādēm un saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi būs plašāks to nozaru loks, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Foto: Saeimas kanceleja