Reizniece-Ozola: Jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība
Jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru varētu iecelt esošā valdība, bet tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana, žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Lai arī iepriekš tika lēsts, ka jaunais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs varētu stāties amatā novembra sākumā, ministre pieļāva, ka jauno nodokļu administrācijas vadītāju varētu iecelt esošā valdība. Tas gan būšot atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana.
“Patlaban amatam pieteikušies 24 kandidāti un sagaidāmas trīs atlases kārtas. Pēc atlases kārtu ātruma varēs arī redzēt, vai par jauno VID vadītāju lems šī, vai nākamā valdība,” sacīja Reizniece-Ozola.
Tajā pašā laikā ministre uzsvēra, ka laiks pēc vēlēšanām būtu piemērotāks VID vadītāja nosaukšanai, jo tad politiskā situācija būs mierīgāka un nevarēs teikt, ka lēmums pieņemts sasteigti.
Kā zināms, Valsts kancelejā iesniegti 23 pretendentu pieteikumi atklātam konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu.
Amata konkurss tika izsludināts 17. augustā, tas norit trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Vienlaikus iepirkuma konkursā izraudzītā personālatlases kompānija “Amrop” sagatavos detalizētus komentārus un potenciālo reputācijas risku analīzi par katru kandidātu, ko ieteiks komisijai virzīt uz nākamo kārtu.
Pretendenti, kas būs izvirzīti uz konkursa otro kārtu, skaidros savu motivāciju un iepazīstinās ar savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni, kā arī atbildēs uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
Savukārt trešās kārtas ietvaros vērtēs pretendentu vadības kompetences un par katru tiks sagatavots kopsavilkums no gūtajiem secinājumiem. Izvērtējot šo informāciju un visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu tiks apkopotas atsauksmes no vismaz 7 personām, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk