Reizniece-Ozola: Ja Saeima neatbalstīs nākamā gada “pagaidu budžetu”, gaidāma kritiska situācija
Ja Saeima šodien 6. decembrī, neatbalstīs Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu par izmaiņām pagaidu budžeta veidošanā, lai risinātu jautājumu par nākamā gada valsts budžeta novēlotu pieņemšanu, situācija būs kritiska, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa norādīja, ka, lai arī pagājuši divi mēneši kopš Saeimas vēlēšanām, joprojām nav izveidota jaunā valdība. “Šogad tika pieņemti daudzi labi lēmumi. Ja šodien Saeimā tiks pieņemts lēmums atbalstīt priekšlikumu, ka par pamatu jāņem vidēja termiņa budžets, tad visas šīs lietas tiks īstenotas. Tiem, kuri gaida paaugstinājumu, nebūs jāpamostas ar mazāku algu,” skaidroja finanšu ministre.
Pagaidām gan neesot zināms, vai likumprojektam Saeimā būs atbalsts. “Normāli būtu, ka jau šogad būtu jauna valdība un budžets. Pagaidu budžets nav veselīgs. Pārāk ilgi notikušas diskusijas par portfeļiem, bet mazāk – par deklarāciju, darāmajiem darbiem. Mūsu interesēs ir, lai beigtos juku laiks. Ja Saeima ierosinājumu neatbalstīs, tad pedagogi un mediķi 1. janvārī var pamosties ar mazāku algu. Tā būs kritiska situācija,” teica finanšu ministre.
Ja šāds lēmums netiks pieņemts, veselības ministre Anda Čakša sniegšot atsevišķus priekšlikumus par to, kā palielināt mediķu algas no 1. janvāra, un tad janvārī nāksies dzīvot ar 1/12 daļu no esošā budžeta. “Tas nozīmē, ka radīsies problēmas,” atzina Reizniece-Ozola.
Kā zināms, galīgajā lasījumā par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību Saeimā plānots lemt šodien, 6.decembrī.
Likuma mērķis bija nodrošināt no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, kā arī izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem.
Rosinātie grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk