Reģistrētā bezdarba līmenis martā samazinājies līdz 10,8%
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada marta beigās bija 10,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada februāri samazinājies par 0,1% punktu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2013.gada marta sākumā bija 107 687, bet marta beigās – 107 063 bezdarbnieki, bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 624 cilvēkiem.
2013.gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 325 personām, tas ir par 844 cilvēkiem jeb 9,2% mazāk nekā 2013.gada februārī. 4 349 bezdarbnieki martā iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. 3 717 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.
2013. gada martā darba devēji pieteica 2 691 jaunu brīvo darba vietu (par 23,6% vairāk nekā februārī), 2 158 darba vietas tika aizpildītas (par 9,6% vairāk nekā februārī). Kopumā marta beigās NVA datu bāzē bija 4 411 darba devēju NVA filiālēs reģistrētās brīvās darba vietas. Savukārt CV/Vakanču portālā kopš gada sākuma darba devēji ir publicējuši 9 681 brīvo darba vietu. 2013.gada 11.aprīlī CV/Vakanču portālā bija pieejama informācija par 1 895 brīvām darba vietām.
NVA direktore Inese Kalvāne: „Marta mēnesis Latvijas darba tirgū zīmīgs ar sezonas darbaspēka pieprasījuma intensificēšanos. Bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu motivē arī NVA ieviestās darba meklēšanas dienasgrāmatas, jo regulāri ir jāsniedz ziņas par darba meklēšanas gaitu. Lai veicinātu nodarbinātību, esam uzsākuši pasākuma „Darbs Latvijā” īstenošanu, finansiāli atbalstot jaunpieņemto darbinieku darba gaitu uzsākšanu gadījumos, kad darba vieta atrodas attālāk no mājām. Sekmīgi notiek vakanču gadatirgi Latvijas reģionos. Tie pulcē gan darba meklētājus, gan darba devējus, ļauj labāk izprast viņu vajadzības un iespējas, ļauj vienoties par sadarbību gan sezonas darbiem, gan ilgtermiņā. Mēs turpinām aicināt darba devējus uzticēt NVA speciālistiem vajadzīgo darbinieku atlasi, uzņēmumu, valsts vai pašvaldību institūciju brīvās darba vietas pieteikt NVA filiālēs vai reģistrēt tās visiem pieejamajā CV/Vakanču portālā mūsu mājaslapā.”
Zemākais bezdarba līmenis 2013.gada martā reģistrēts Rīgas reģionā – 7%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,4%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis martā bija 12%, Zemgales reģionā – 11,8% un Vidzemes reģionā – 13,1%.
Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis martā bija: Rīgā – 6,6%, Jelgavā – 7,9%, Valmierā – 8,2%, Ventspilī – 9%, Liepājā – 10,4%, Jūrmalā – 9,8%, Daugavpilī – 11,1%, Jēkabpilī – 15,6%, Rēzeknē – 20,3%.
NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2013.gada martā piedalījās 29 465 tūkstoši bezdarbnieki:
Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē – 10 664;
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 7 253;
Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 8 539;
Kompleksajos atbalsta pasākumos – 2 080 ( t.sk. Jauniešu brīvprātīgajā darbā – 368);
Pasākumos noteiktām personu grupām – 680;
Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 173;
NVA asistentu apmācībā un praksē – 76;
Mobilitātes pasākumā – 4.
Karjeras konsultācijas 2013.gada martā saņēma 4 668 personas, no tām 3 874 NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji. 2013.gada martā Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta izmantošanu saņēma 1 575 personas ar I grupas redzes invaliditāti.
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk