• Tweet

Pēdējā laikā Reformu partija (RP) piedzīvo dīvainas sakritības. Pirms nedēļas Valdis Zatlers pēkšņi izteica sabiedrībai aicinājumu aktīvāk ziedot partijām, bet jau pēc dažām dienām Korupcijas un apkarošanas birojs pieņēma lēmumu apturēt reformistiem valsts finansējumu. Tāpat V. Zatlers ir publiski uzaicinājis sev piebiedroties neapmierinātos Vienotības politiķus, lai gan aizkulisēs tiek minēti konkrēti pārbēdzēji no pašas RP rindām.

Šobrīd Reformu partija sāk baudīt reitingu kritiena visrūgtākos augļus. Kā zināms, eksprezidenta izveidotā organizācija divu gadu laikā ir mācējusi panākt, ka sabiedrības atbalsts no 20,8% Saeimas vēlēšanu dienā pārvēršas par 3,6% šā gada martā. Tiesa, ja līdz šim reitingu kritums galvenokārt iedragāja pašas partijas saliedētību un rezultējās ar pustukšām rindām partijas kongresā, tad šobrīd popularitātes zudums ir sācis radīt arī daudz nopietnākas problēmas.

Reitingu lejupslīdes atsitiens ir RP vājais starts pašvaldību vēlēšanās un arvien uzstājīgākas baumas par vairāku reformistu gatavību pamest grimstošo kuģi. Viens straumējums varētu būt tie RP Saeimas frakcijas deputāti, kuri izjūt ideoloģisku tuvību ar Vienotības nacionāli noskaņotajiem biedriem. Otru šķelšanās virzienu iezīmē labklājības ministres Ilzes Vinķeles vēlme stiprināt savas pozīcijas Vienotībā ar jaunu domubiedru kodola izveidi. Tāpat tiek runāts, ka no RP ir gatavi aiziet spējīgākie jaunās paaudzes politiķi, kuriem, piebiedrojoties spēcīgai organizācijai, varētu pavērties politiskās karjeras nākotne. To, ka RP iekšienē ir jūtamas šķelšanās vēsmas, apliecina arī V. Zatlera pretuzbrukums, atspēkojot baumas par pārbēdzējiem. V. Zatlers apgalvo, ka pašā Vienotībā esot spējīgi cilvēki — tostarp Sandra Kalniete un Sarmīte Ēlerte —, kuriem partijas līderi neļauj augt un kuri daudz komfortablāk justos RP rindās.

Otra problēma, kas RP pastāvēšanu varētu apdraudēt ne vien ideoloģiski, bet arī praktiski, ir naudas trūkums. Dēļ divus gadus seniem reklāmas izdevumu pārkāpumiem KNAB reformistiem ir apturējis valsts finansējumu, kas partijas kasei šogad nozīmētu mīnuss 95 428 latus. Lai gan RP plāno šo lēmumu pārsūdzēt, tomēr naudas trūkums var likt par sevi manīt jau tuvākajā laikā. Proti, zaudējot sabiedrības atbalstu, RP pakāpeniski zaudē arī ietekmi valdībā, bet tas, savukārt, padara RP mazāk pievilcīgu lielajiem ziedotājiem, kas dāsni atbalsta tikai tās partijas, kas spēj likumus un procesus ietekmēt uzņēmējam vēlamā virzienā.

To, ka partijas vadību sāk uztraukt finanšu jautājums, apliecina arī V. Zatlera aicinājums sabiedrībai aktīvāk ziedot partijām. Pagājušajā nedēļā V. Zatlers pēkšņi paziņoja, ka: „cilvēkiem būtu jāsaprot, ka demokrātija maksā naudu. Daudz efektīvāk būtu katram samaksāt dažus latus mēnesī par demokrātiju, nekā paļauties uz to, ka pieci lati paliek kabatā, bet kāds cits samaksā vairākus desmitus tūkstošus un nopērk šo demokrātiju sev.”.

Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo atgādina, ka līdzīgu aicinājumu savulaik izteica arī Jaunā laika dibinātājs Einars Repše, tomēr šā brīža situācija esot radikāli citāda. „Einars Repše toreiz bija ultra populārs un varēja atļauties izteikt šādus, Latvijas sabiedrībā ļoti nepopulārus aicinājumus. Toreiz cilvēki viņam arī aktīvi ziedoja. Savukārt Valdis Zatlers, kura partijas reitings ir tuvs nullei, visticamāk, nespēs savākt neko,” prognozēja politologs, piebilzdams: „Mēģinājums vērsties pie sabiedrības, visticamāk, apliecina arī to, ka, zaudējot ietekmi valdībā, Reformu partija vairs nav interesanta lielajiem ziedotājiem un nauda palēnām sāk aptrūkties.”

Avots: nra.lv