• Tweet

Saeimas koalīcija, pieļaujot tikai vienu kļūdainu balsojumu, nolēmusi neatdot izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegto likumprojektu par eiro ieviešanu. Tas paredzēja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas termiņa noteikšanu uzticēt Saeimai, nevis valdībai, un šis jautājums būtu izlemjams referendumā. Neraugoties uz Saeimas vairākuma viedokli, pat ekonomisti uzskata, ka noteikt eiro ieviešanas termiņu patiešām varētu uzticēt tautai.

Ekonomists Uldis Osis, argumentējot savu viedokli, ka tautas nobalsošana par eiro ieviešanas termiņu būtu pat lietderīga, atgādina – nacionālā valūta nav tikai monetārās un finanšu politikas jautājums, nauda un valūta ir ekonomikas un reālās dzīves atspoguļojums, tas nav tikai politisks instruments vien. Speciālists arī uzskata, ka referendums valdošajai koalīcijai dotu iespēju uzzināt sabiedrības viedokli par valsts ekonomisko attīstību.

«Politiskajā līmenī, it sevišķi koalīcijas līmenī izpratne par ekonomisko situāciju Latvijā ir stipri atšķirīga no lielākās sabiedrības daļas izpratnes. Vairākums politiķu ekonomisko situāciju redz krietni rožainākās krāsās, nekā sabiedrība to reāli jūt. Viedokļi ir ļoti dažādi, bet vajadzētu noskaidrot, ko tas vairākums domā. Vai valdība vadītos no balsojuma rezultāta vai ne, tas ir cits jautājums,» saka U. Osis.

Arī polittehnologs, kas stāvējis blakus daudzu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanai, Jurģis Liepnieks uzskata, ka referendums sabiedrībai būtu noderīgs, jo valdošā koalīcija būtu spiesta mobilizēties sabiedrības informēšanai par eiro dāvātajiem ieguvumiem un riskiem.

«Domāju, ka tas būtu pareizi, tas vismaz spiestu valdību vairāk skaidrot argumentus, ieguvumus un riskus, kas ar šo soli saistās. Valdības nevēlēšanās veikt skaidrošanas darbu ir saistāma ir nevēlēšanos organizēt referendumu. Būtiski ir tas, ka tas ir ļoti nozīmīgs, vēsturisks lēmums. Visas debates un diskusijas par šo jautājumu būtu vietā,» saka J. Liepnieks, kas Latvijas Bankas mēģinājumus sniegt sabiedrībai nepieciešamo informāciju par eiro uzskata par smieklīgiem un neobjektīviem.

Iepazīstinot ar savu ideju, ZZS norādīja, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu, ņemot vērā sabiedrības intereses. Ja tautas nobalsošanā balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums būs balsojis par Saeimas ierosināto eiro ieviešanas termiņu, valūtas ieviešanu varētu sākt.

«Eiro ieviešana nedrīkst kļūt par panaceju. Šobrīd valdība gan nodokļu politikā, gan labklājībā un pārējās nozarēs nestrādā pēc loģiskas attīstības scenārija, bet veic sarežģītus vingrinājumus, lai nodrošinātu eiro ieviešanu jau 2014. gadā, par ko liecina, piemēram, mākslīga inflācijas samazināšana. Eiro ieviešanas termiņš ir būtisks un ikvienu Latvijas iedzīvotāju ietekmējošs lēmums, tāpēc šis jautājums ir izlemjams tautas nobalsošanā, kas būtu paredzama īpašā likumā,» uzskata likumprojektu Saeimai pieteikusī Dana ReiznieceOzola (ZZS).

Valdošā koalīcija ZZS aicinājumam nevēlējās sekot, un no 95 Saeimas sēdē esošajiem deputātiem 49 nobalsoja pret likumprojektu, 44 par. Balsojumā atbalstu ZZS idejai deva tikai viens koalīcijas deputāts – Gaidis Bērziņš. Vēlāk izrādījās, ka tā ir kļūda, un viņa balsojumu lūgts anulēt.

«Frakcijā bija nostāja neatbalstīt šo likumprojektu, bet to, kā balsot, mēs parasti neregulējam, tā ir individuāla izvēle. Bet Bērziņa balsojums bija kļūda, kas rakstiski atsaukta,» teica Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis