Ražotāji: Piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai
Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu. Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļauj panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums nav attiecināms uz piena produktu iepakojumu.
Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: “Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams – piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.”
Tādus produktus kā piens un jogurts iedzīvotāji visbiežāk patērē mājās. Izmantotais iepakojums jau tagad nonāk šķirošanas konteineros, kas izvietoti māju tuvumā, un tālāk tiek nodots pārstrādei. Lai depozīta sistēma veiksmīgi papildinātu esošo atkritumu apsaimniekošanas modeli, tajā nepieciešams iekļaut tos dzērienus, kuriem ir vislielākais risks nonākt dabā vai pilsētvidē un kuri visbiežāk tiek patērēti, esot ceļā vai pie dabas, nevis piena produktus.
Piena produkti un to īpašības ievērojami atšķiras no pārējiem dzērieniem, kas tiek iekļauti depozīta sistēmā. Piena produkti daudz ātrāk bojājas, tie ir biezi šķidrumi, kā arī to atliekas saglabājas iepakojumos. Šādu iepakojumu uzglabāšana mājsaimniecībās, lai tos vēlāk nogādātu uz pieņemšanas punktiem, iedzīvotājiem nav ērta – jārēķinās ar nepatīkamu aromātu un iespēju, ka ātri parādīsies pelējums. Jāņem vērā, ka šo iepakojumu mazgāšana nav lietderīga no energoefektivitātes un emisiju viedokļa un ūdens patēriņš, rada liekas izmaksas un padara šo ideju neizdevīgu patērētājiem. Produktu nodošana radītu higiēnas riskus arī mazumtirgotājiem, kuru telpās tiek izvietoti depozīta sistēmas savākšanas punkti. Problēmas radītu arī taras pieņemšanas automātu pielāgošana. Papildu funkciju ieviešana prasītu nesamērīgas investīcijas, kā arī aizkavētu sistēmas ieviešanu kopumā.
Jānis Šolks papildina: “Piena ražotāji ir pievienojušies citu Latvijas dzērienu ražotāju aicinājumam nekavēties ar jau izstrādāto depozīta likumdošanas projektu. Depozīta sistēmas ieviešana ir liels izaicinājums, to pierāda arī citu valstu pieredze. Uzskatu, ka ritenis nav jāizgudro no jauna, lai Latvijā nodrošinātu efektīvu dzērienu iepakojuma savākšanu un pārstrādi. Ir jāņem piemērs no tām valstīm, kur sistēma jau veiksmīgi darbojas un jau ir sasniegusu augstus rādītājus.”
Vēl par tēmu:
Iepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālāk
